Labrīt

LSM piedavā radošus risinājumus, kā bērniem apgūt burtus un cipariņus

Labrīt

Daļā Dienvidsudānas iestājies bads; ES palīdzēs ar 82 miljoniem eiro

EK: «Camart2» projekts pierāda - Latvijas zinātnieki spēj būt Eiropas zinātnes elitē

EK: «Camart2» projekts pierāda - Latvijas zinātnieki spēj būt Eiropas zinātnes elitē

Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem. Un Latvijas zinātnieki ir pierādījuši, ka spēj būt daļa no Eiropas zinātnes elites. Tā šonedēļ Rīgā sacīja Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta vadītājs Roberts Jans Smitss, atklājot Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta projektu „Moderno materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centrs – CAMART2”. Milzu konkurencē šis projekts ieguvis 15 miljonu eiro finansējumu no Eiropas Komisijas pētniecības programmas „Apvārsnis 2020”.

Par spīti centieniem Eiropas Savienības līmenī, pētniecības un inovāciju attīstībā dažādās Eiropas valstīs joprojām pastāv būtiskas atšķirības – tā atzīst projekta „Camart2” autori, kā iemeslu minot nepietiekamu zinātnes un izcilības centru skaitu. Šo trūkumu nākamajos septiņos gados līdzās risināt „Camart2”, ko tā autori piesaka kā lielāko projektu Latvijas zinātnes vēsturē. Latvijas Radio jau esam stāstījuši, ka šī projekta galvenais mērķis ir tuvināt zinātnes un biznesa sektoru, padarot pētnieku atklājumus moderno materiālu jomā komerciālākus un vairāk izmantojamus ikdienā. Pie iespaidīgā Eiropas finansējuma tas tika, gandrīz 170 kandidātu vidū iekļūstot starp desmit labākajiem projektiem.

„Atlasot projektus, mēs esam nežēlīgi. Atbalstām tikai labākos no labākajiem. Un šajā specifiskajā jomā labākais no labākajiem ir šis „Camart” projekts ar vadības centru Rīgā, Latvijā. Tas parāda, ka izcilība zinātnē un inovācijās nav tikai dažu valstu, kā Vācijas, Šveices, Lielbritānijas vai Nīderlandes, priekšrocība. Šādas izcilības „kabatiņas” varam atrast visā Eiropā. Un tas, ka ar šo projektu esat izvēlēti „Apvāršņa 2020” finansējumam, parāda, ka Latvijā šai jomā ir daudz izcilību,” Latvijas Radio sacīja Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta vadītājs Roberts Jans Smitss (Robert-Jan Smits).

Eiropas Komisijas pētniecības un inovāciju programmā „Apvārsnis 2020”, kas ir lielākā zinātnes atbalsta programma pasaulē, atbalstīti pavisam desmit projekti visdažādākajās zinātnes jomās – no vēža pētniecības līdz atjaunojamajai enerģijai. Kā norāda Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta vadītājs, Eiropas nākotne lielā mērā ir zinātnieku rokās. Ar ko tad Latvijas pētnieki pārliecinājuši piešķirt 15 miljonus eiro tieši šim projektam programmā, kur atbalsta tikai piecus procentus no visiem pieteikumiem?

„Viņu pieteikuma stiprās puses bija, pirmkārt, iesaistīto zinātnieku augstā kvalifikācija. Ne vien attiecībā uz Latvijas un Zviedrijas pētniekiem, bet arī citvalstu partneriem. Otrkārt, viņiem bija ļoti spēcīgs plāns, kā nodot šīs zināšanas tālāk un kā iesaistīt tajā visā uzņēmējus, kas ir ļoti būtiski. Treškārt, projekta autori prata to ļoti skaidri prezentēt. Tas arī ir svarīgi, jo mēs saņemam daudz interesantu pieteikumu, bet ne visus autori ir spējuši labi izskaidrot. Arī vadības struktūra šim projektam bija pārliecinoša.

„Camart” projektam bija visas izcilnieka pazīmes – augsta līmeņa zinātne, potenciāls inovācijām, biznesa sektoram un jauniem uzņēmumiem, spēcīgas partnerības un labi strukturēts piedāvājums,” uzskaita Roberts Jans Smitss.

Projekta „Camart2” īstenošanas laiks ir septiņi gadi un kopējais finansējums 31 miljons eiro, no kā pusi – zinātniskās infrastruktūras attīstībai paredzēto naudu – piešķir Latvijas valsts. Kā projekta atklāšanā norādīja Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Andris Šternbergs, šajos septiņos gados jomas zinātniekiem būs „jāuzaudzē muskuļi”:

„Pēc septiņiem gadiem mēs acīmredzot vairs nesagaidīsim tādu atbalstu no Eiropas Komisijas, un tas arī nav tas uzdevums. Mums ir jāiziet [no šī projekta] tā, lai mēs varam paši turpināt tos darbus, ko tagad darām ar Eiropas Komisijas [finansiālo atbalstu].”

Jāpiebilst, ka šajā septiņu gadu projektā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbosies ar vadošajiem jomas speciālistiem no Zviedrijas – Karalisko Tehnoloģiju institūtu un pētniecības institūtu „RISE Acreo”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti