Euranet Plus

Bulgārija izteikusi vēlmi pievienoties eirozonai

Euranet Plus

ANO galvenajā Eiropas mītnē Ženēvā notiks sanāksme par Sīriju

ES digitālās ekonomikas komisāre: ES gatava iesaistīties mākslīgā intelekta attīstībā

Eirokomisāre: ES mākslīgo intelektu attīstīs, ņemot vērā ētiku un datu aizsardzību

Eiropas Savienības pievienotā vērtība mākslīgā intelekta attīstībā ir uzsvara likšana uz ētiskajiem, datu aizsardzības un citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tā saka digitālās ekonomikas komisāre Marija Gabriela. Mākslīgā intelekta attīstībā patlaban galvenā cīņā norit starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Ķīnu. Gabriela uzskata, ka iesaistīties gatava ir arī Eiropas Savienība (ES), tomēr savā veidā un saviem uzsvariem. Vienlaikus viņa brīdina, ka patlaban eiropieši joprojām ir piesardzīgi savā attieksmē pret mākslīgo intelektu un būs jāiegūst sabiedrības uzmanība. Ņemot vērā, ka digitalizācija nesīs nopietnas izmaiņas darba tirgū, pilnīgā gatavi joprojām nav arī Eiropas uzņēmumi.
 

Mākslīgā intelekta un robotikas tehnoloģijām strauji attīstoties, tam arvien vairāk pievēršas arī Eiropas Savienība. Gaidāms, ka šīs tehnoloģijas arvien vairāk taps pielietotas plašā nozaru klāstā, kā izglītībā, mobilajās tehnoloģijas, mašīnbūvē, transporta, veselības jomā un citur.

Runājot par mākslīgo intelektu, Eiropai būtu jāieņem pieeja, kas sastāv no trim daļām, paziņoja Eiropas Komisija. Pirmkārt, jāpalielina publiskās un privātās investīcijas, otrkārt, jābūt gataviem sociāli ekonomiskajām pārmaiņām, ko nesīs jauno tehnoloģiju attīstība, un treškārt, jāvienojas par pienācīgu ētisko un juridisko ietvaru.

Patlaban Ķīna, ASV un tehnoloģiju milži sastāda 90 procentus no visām investīcijām, kas mūsdienās tiek ieguldītas mākslīgā intelekta attīstībā. Un atklāts ir jautājums, vai Eiropas Savienība spēs tikt līdzi.

Ekskluzīvā intervijā Eiropas ziņu radiostaciju apvienībai ''Euranet Plus''  Eiropas Savienības digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre Marija Gabriela teica, ka Eiropa šajā jomā liek nedaudz citus uzsvarus:

„Mēs neesam Ķīna, mēs neesam Savienotās Valstis, kas iegulda milzīgas summas. Bet mēs Eiropas līmenī pirmo reizi vēlamies investēt stratēģiskajās spējās, tostarp mākslīgā intelekta jomā. Tas mums dos iespēju radīt pārmaiņas izmantojot Eiropas pieeju, kas balstīta uz vērtībām un demokrātijas principiem.”

Stingru ētikas standartu noteikšana, privāto datu aizsardzība un kiberdrošība – šie ir jautājumi, uz kuriem jādod atbildes, lai iegūtu Eiropas valstu sabiedrību uzticēšanos mākslīgajam intelektam, norādīja komisāre Gabriela:

„Domāju, ka būs sīvas un karstas debates, taču tas ir vienīgais veids, kā iegūt iedzīvotāju uzticību šīm jaunajām tehnoloģijām. Manā ieskatā lielais izaicinājums tik tiešām ir uzticība. Patlaban tās nav, mēs to vēl neesam ieguvuši. Un, ja mums tas neizdosies, mēs nekad nespēsim iegūt tos pozitīvos rezultātus, ko sagaidām no digitalizācijas.”

Eiropai ir jāspēj rasts trausls balanss, atzīst Gabriela. Proti, mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība nozīmē, ka pētnieku un uzņēmumu rīcībā jānodod milzīgs daudzums datu. Bet Eiropas Savienības regulējums un noteikumi ir daudz stingrāki nekā ASV un Ķīnā. Tomēr datu aizsardzības princips nevar tikt mīkstināts, saka bulgāru komisāre:

„Mums personas datu aizsardzība ir viena no vērtībām, par ko nevar būt diskusiju. Tā ir Eiropas Savienības spēcīgā puse. Mums ir jābūt drosmei pateikt, ka mūsu pieeja ir balstīta uz tādām vērtībām kā datu aizsardzība, caurskatāmība, cilvēka cieņa un solidaritāte. Tas prasīs nedaudz laika, taču es ticu, ka Eiropa var būt līderis datu aizsardzības jomā.”

Jādomā ir arī par risku novēršanu, ja mākslīgo intelektu kāds nolemj izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Ar šādu brīdinājumu vēl februārī nāca klajā pētnieki, kā arī privātuma un militārie eksperti no visas pasaules.

Ziņojumā norādīts, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība pastiprina risku, ka ļaunprāši to izmantos, lai īstenotu automatizētus hakeru uzbrukumus, izraisītu bezpilota auto avārijas vai tamlīdzīgi. Tikai pagājušajā gadā pasauli izaicināja izspiedējvīruss ''WannaCry''. Eiropas Savienība tad spēra soļus, lai stiprinātu savas kiberaizsardzības spējas. Digitālo lietu komisāre Gabriela uzskata, ka jāsper solis tālāk:

„Es vēlos, lai tiek īstenota vēl viena ideja, proti, izveidot kiberaizsardzības kompetences un izcilības centrus katrā dalībvalstī. Domāju, ka tieši caur šiem centriem un ar ekselences centru Briselē mēs spēsim pienācīgi aizsargāties. Proti,

mums jāinvestē ne tikai tehnoloģijās, bet arī cilvēku kompetencē un prasmēs, lai mēs kopā varam atbildēt uz šāda veida uzbrukumiem.”

Gabriela arī norāda, ka mākslīgā intelekta attīstība, gaidāms, radīs ievērojamas izmaiņas darba tirgus uzbūvē. Īpaši riski te gaidāmi jomās, kur nav nepieciešamas augstas kvalifikācijas prasmes, bet vienlaikus parādīsies jauna veida darba vietas. Bet Eiropa šādām lielām izmaiņām nav gatava, brīdina komisāre:

„Patlaban digitalizēts ir tikai viens no pieciem Eiropas uzņēmumiem. Līdz 2020. gadam mums vajadzētu būt izveidotiem digitālās inovācijas centriem katrā Eiropas reģionā. Tas firmām ļaus izstrādāt jaunus produktus, testēt savus uzņēmējdarbības modeļus un iegūt apmācību iespējas. Viens no izaicinājumiem ir dot iespējas cilvēkiem, kas jau ir darbaspējas vecumā, ļaut piekļūt šīm apmācībām, lai viņus sagatavotu nākotnes darbavietu digitalizācijai. Dati par šodienas situāciju dara bažīgu – digitālās pamatprasmes ir tikai 35 procentiem mūsu darbaspēka. Vienlaikus mēs zinām, ka pēc 2020. gada šādas digitālās pamatprasmes būs nepieciešamas 90 procentos darbavietu.”

Lielā mērā to, kā Eiropa spēs tikt galā ar digitālās ēras izaicinājumiem un mākslīgā intelekta lēktu, noteiks ieguldījumu apmērs šajā jomā. Gabriēlas ieskatā, tas savukārt prasa ciešāku sadarbību un koordinēšanos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Briseli. Eiropas Komisija cenšas panākt, lai nākamajā desmitgadē ik gadu šajā jomā tiek ieguldītas publiskās un privātās investīcijās 20 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti