Eiropa šodien

Neparasti aukstajā laikā Grieķijā salst tūkstošiem migrantu

Eiropa šodien

Brisele satraukta, ka cīņā ar viltus ziņām varasiestādes var nonākt līdz cenzūrai

EP aicina ieviest robotu un mākslīgās inteliģences regulējumu

Eiropas Savienībā grib ieviest regulējumu robotu darbībai

Vai robotiem būtu jāpiešķir "elektroniskas personas" statuss un jāregulē to darbība ar likumu? Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir pārliecināti, ka jā. Varbūt klausītājam no malas tas izklausās mazliet pēc zinātniskās fantastikas, taču EP Juridiskā komisija šonedēļ pavisam nopietni ir atbalstījusi pirmos priekšlikumus robotu un mākslīgās inteliģences regulējumam.

nupat pieņemtajā ziņojumā raksta EP Juridiskā komiteja, robotu pārdošanas apjomi pēdējos gados pieaug neticamā ātrumā – piemēram, 2014.gadā pārdoti par gandrīz 30% vairāk robotu. Galvenais virzītājspēks ir autobūves komponentu piegādātāji un elektronisko preču nozare. Pēdējos desmit gados arī trīskāršojies patenta pieteikumu skaits robotikas tehnoloģijas jomā.

Ziņojuma autori secina, ka "cilvēce atrodas uz sliekšņa laikmetam, kad arvien sarežģītāku robotu, androīdu un citu mākslīgo intelektu izpausmes šķiet spējīgas izraisīt jaunu industriālo revolūciju, kura, visticamāk, skars visus sabiedrības slāņus", tādēļ likumdevējiem esot svarīgi apsvērt visus šādas revolūcijas aspektus.

Par ziņojumu atbildīgā Eiroparlamenta deputāte Madī Delvo (Sociālistu un Demokrātu grupa, Luksemburga) norāda – ja Eiropa vēlas saglabāt vadošo lomu robotikas tirgū, bez kopīga regulējuma neiztikt.

"Ja roboti nonāk tirgū, cilvēkiem ir jābūt pārliecībai, ka viņi ir nodrošināti pret skādi, ko var izraisīt robota darbība. Un vislielākais jautājums, protams, ir privātums.

Jo robots nevar funkcionēt bez datu apmaiņas. Tāpēc mums ir jārisina visi ar to saistītie jautājumi: kam būs piekļuve šiem datiem? Cik ilgi tos drīkst uzglabāt? Un tā tālāk," teica Delvo.

Eirobirokrātijai netipiskā valodā ziņojums piemin gan Mērijas Šellijas "Radību" no romāna par doktoru Frankenšteinu, gan zinātniskās fantastikas rakstnieka Aizeka Azimova pirms 70 gadiem uzrakstītos trīs robotikas likumus, kuri tagad pavisam nopietni varētu kļūt par pamatu nākotnē topošajam Eiropas Savienības robotikas regulējumam.

Ziņojuma autori arī uzskata, ka ir jāievieš vienota viedo robotu definīcija un reģistrācijas sistēma, kā arī jāizveido Eiropas Robotikas un mākslīgā intelekta aģentūra, kas sniegtu konsultācijas tehniskos, ētiskos un juridiskos jautājumos.

"Roboti nekad pilnībā neaizstās cilvēkus. Viņi sadarbosies, un, es domāju, ka ikviens var iemācīties sastrādāties ar robotu. Mums ir jārespektē drošības un privātuma principi, un tas ir iespējams. Mēs prasām Eiropas Komisijai izvērtēt, kādus darbus un uzdevumus roboti nākotnē varētu pārņemt no cilvēkiem. Tā ir arī saruna par to, vai gadījumā nevajadzēs izmaiņas mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmās.

Varbūt mums nākotnē jādomā pat par universālu ienākumu katram iedzīvotājam, ja robotu dēļ strauji palielināsies bezdarbs. Mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem," teica Delvo.

Šādam universālam ienākumam jeb faktiski robotu nodoklim gan, visticamāk, būs daudz pretinieku. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Robotikas kluba vadītājs, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras vadošais pētnieks Agris Ņikitenko uzskata, ka tas būtu uzbrukums ražošanas efektivitātei un nekādā gadījumā nebūtu ieviešams. Taču par robotu drošības regulējumu Ņikitenko izsakās ļoti atzinīgi:

"Roboti tomēr ir elektromehāniskas iekārtas, kas lūst tāpat kā automašīnas un citi mehānismi. Un, protams, tie var radīt apdraudējumus cilvēka veselībai un dzīvībai. Patiesībā katru gadu no industriālo robotu kļūmēm, parasti gan darba drošības noteikumu pārkāpšanas dēļ, mirst darbinieki. Un šādā aspektā neapšaubāmi šī regulējuma iniciatīva ir atbalstāma."

Jārēķinās, ka robotiem, tāpat kā datoriem un mobilajiem telefoniem, ik pa laikam būs atjauninājumi, kas labos iepriekšējo versiju kļūdas, saka zinātnieks. Tāpēc, viņaprāt, ir ļoti būtiski likumā atrunāt, kurš par šādu kļūdu sekām ir atbildīgs.

"Mēs arī tepat, Latvijā, kā zinātnieki esam saskārušies ar šāda regulējuma trūkuma sekām. Piemēram, esam piedalījušies projektos, kas ir saistīti tiešām ar veco ļaužu apkopšanu un robotiem medicīnā un rehabilitācijā, un tur visi šie jautājumi automātiski kļūst aktuāli. Un diemžēl regulējuma trūkuma dēļ faktiski nevar veikt ne eksperimentus, ne datu ievākšanu un apstrādi, jo visas šīs iekārtas tiek uzskatītas par medicīniska rakstura iekārtām, kas vispirms ir jātestē atbilstoši visiem to regulējumiem, un tas ir ārkārtīgi sarežģīti, dārgi un laikietilpīgi.

Tas nozīmē – ja šāda regulējuma nav, veselās jomās tiek bremzēta attīstība," norādīja RTU Robotikas kluba vadītājs.

EP rezolūcijas priekšlikumu tālāk skatīs Eiropas Komisija, no kuras būs atkarīga likumprojekta tālākā virzība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti