Roboti jau aizstājuši cilvēkus daudzās rūpniecības nozarēs, taču lauku darbos līdz šim ir šķitis pārāk dārgi uzticēt mākslīgajam intelektam vadīt modernos traktorus un kombainus. Taču tiem bija vajadzīgi arvien zinošāki cilvēki pie stūres.
Lauksaimniecības tehnikas inženierim Alanam Beitsam jau labu laiku bija skepse par paša un kolēģu izstrādātajām mašīnām: “Tās kļūst arvien lielākas, smagākas un sarežģītākas. Es apjautu, ka mēs virzāmies uz strupceļu, katrs nākamais modelis bija lielāks par iepriekšējo.”
Beits piedāvāja integrēt robotizētu vadības bloku mazāka izmēra iekārtās. Tās spēj savstarpēji komunicēt un darboties grupās. Būdamas vienkāršākas par modernajiem daudzfunkcionālajiem kombainiem, tās, pateicoties savām elektroniskajām smadzenēm, spēj paveikt plašāka spektra darbus. Prototipi pagaidām izmaksā dārgi, taču to masveida ražošana ir tikai laika jautājums, un iekārtu attīstību sekmē darbaspēka trūkums.
“Turklāt atrast kvalificētus darbiniekus tikai uz sezonu ir arvien grūtāk. To vietā jūs varat izmantot šādus robotus,” stāsta mašīnbūves students Toms Holkoms.
Roboti laukstrādnieki jau iedvesmojuši vairākas Austrālijas universitātes un riska kapitāla fondus gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Robotu izgatavotāji mierina, ka šis nebūs vēl viens gadījums, kad mašīnas pilnībā izstums cilvēkus no tik senas nodarbes kā zemkopība, taču tās ievērojami atvieglos viņu darbu.
