Pēc Latvijas Universitātes (LU) beigšanas Vaivads Zviedrijā ieguvis doktora grādu kosmosa fizikā. Pamattēma viņa zinātniskajā darbā ir kosmiskās plazmas fizika, kas noved pie plazmas uzkaršanas un lādēto daļiņu paātrināšanas. Vienlaikus īpaša zinātniskā interese profesoram ir arī par magnētiskās pārsaites, triecienviļņu un turbulences procesiem kinētiskajā režīmā, kā arī polārblāzmas kosmisko avotu procesiem.
"Pamatā tie, vismaz ko es pētu, ir fundamentālie jautājumi, bet tā saikne pēc tam veidojas ar pielietojumiem. Kaut vai kosmiskie laikapstākļi, kas ietekmē pavadoņus, kas ir orbītā ap Zemi, kas var ietekmēt pat infrastruktūru, kas ir uz Zemes. Mēs esam arvien vairāk atkarīgi no pavadoņiem visādos veidos – tā ir komunikācija, televīzija, novērošana, tālizpēte un tā tālāk.
Līdz ar to kosmiskie laikapstākļi var vairāk ietekmēt sabiedrību, un tai fundamentālajai saprašanai par kosmisko plazmu var atrast pielietojumu," vērtēja Vaivads.
Zviedrijā profesors nonāca nejaušības pēc, jo pēc bakalaura un maģistra studijām viņš vienkārši vēlējās turpināt darbu zinātnē, neatkarīgi no jomas.
"No kosmosa plazmas es tajā laikā neko nejēdzu, jo es pavisam par citām lietām taisīju savu bakalaura darbu, bet tad tieši bija atbraukuši mani nākamie darba vadītāji no Ūmeo Universitātes. Viņi bija atbraukuši uz Latviju un tieši LU meklēja kādu iespējamo doktorantu. Tā bija tīra nejaušība, par kosmosu es neko nezināju, es gribēju darīt zinātni," stāstīja Vaivads.
Viņš atzina, ka kosmosa joma un kosmiskās plazmas pētniecība Zviedrijā ir ļoti attīstīta, taču pēdējās desmitgadēs arī Latvijā šī zinātnes nozare strauji attīstās.
"Ventspils kosmosa jomā arī ir spēcīga. Kosmosa jomu tur gan pēta savādākā veidā, tur ir radioteleskopi, kaut kas tuvāk astronomijai, bet tāpat spēcīgi.
Ir vairāki radioteleskopi, ir Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs, līdz ar to ir zinātniskā grupa, kas nodarbojas ar kosmosa pētniecību un tajā skaitā kosmiskās plazmas pētniecību, jo daudzi no procesiem, kas izstaro radiostarojumu, ir cieši saistīti ar to, kas notiek kosmiskajā plazmā," vērtēja Vaivads.
Profesors norādīja, ka mūsdienās arvien svarīgāka kļūst zinātnes komercializācija, ko Ventspilī šobrīd cenšas attīstīt.
"Tas noteikti ir virziens, ko mēs mēģinām attīstīt. Radioteleskops, kas ir Irbenē, līdz šim ir izmantots, lai veiktu zinātniskus novērojumus kosmosā, tur var novērot gan galaktisko, gan starpgalaktisko telpu, pulsārus, Sauli un citus kosmiskos objektus, bet šobrīd, piemēram, viens no komercializācijas veidiem, ko gribam attīstīt, ir satelītkomunikācija, ka tieši tās pašas antenas var izmantot arī citiem nolūkiem – satelītkomunikācijai," skaidroja Vaivads.
Kosmosa industrija strauji aug, tāpēc pavadoņu ap mūsu zemeslodi ir arvien vairāk un tie atrodas arvien tālāk – pat ap Mēnesi un pie Marsa, satelītkomunikācija ir pieprasīts virziens, kurā attīstīties. Tāpat Vaivads pauda cerību, ka Latvija drīzumā pievienosies Igaunijai un kļūs par dalībvalsti Eiropas Kosmosa aģentūrā.
Pēdējās desmitgadēs Latvija spēcīgi izvirzījusies kosmosa tehnoloģiju izstrādē. Sākot ar īpašiem pārklājumiem kosmosa kuģiem, beidzot ar pirmajām lieljaudas raķetēm un risinājumiem nākotnes Mēness stacijai – inženieri ir pierādījuši sevi kosmosa jomā.
Vaivads vērtēja, ka ar lielāku finansējumu Latvija starptautiskajā kosmosa nozarē noteikti būtu spējīga dot ieguldījumu ne tikai caur inženieriem, bet arī kā akadēmiķi dodot fundamentālas zināšanas.
"Es domāju, ka Latvijā industrijas pusē ir ļoti daudz veiksmīgu uzņēmumu, kas attīstās. Es pats esmu bijis ļoti pozitīvi pārsteigts, iepazīstot aizvien vairāk Latviju, cik daudz ir dažādības. Tīri tehniskā ziņā, man liekas, viss ir ļoti pozitīvi — gan par elektroniku, gan materiāliem, gan būvniecību, man ir ļoti pozitīvs iespaids. Akadēmiskā ziņā man liekas, ka vēl ir vairāk jāstrādā, bet nu beigās tas ir ļoti atkarīgs no finansēm," skaidroja profesors.
