Enerģētikas jomā svarīgas ne tikai fiziķu radītās inovācijas atjaunīgos enerģijas avotos, bet arī sociālo zinātņu pētījumi par to, kur šīs inovācijas nonāk, kādi šķēršļi tām tiek likti un kāda ir institūciju un ģeopolitikas loma, lai mēs varētu apkurināt savas ēkas un tikt pie elektrības.
Fiziķa un vadošā pētnieka Nacionālajā atjaunojamo enerģiju laboratorijā Kolorādo, ASV, Paula Stradiņa uzmanības lokā ir inovāciju daļa, konkrētāk, jaunās paaudzes fotoelektriskie saules paneļi.
"Es teiktu tā, ka saules paneļi evolucionē ļoti strauji – jaunas paaudzes parādās ik pēc pieciem, septiņiem gadiem. Kardināla tehnoloģijas nomaiņa nenotiek, jo tāda ļoti liela rūpniecība, piemēram, kā saules paneļu rūpniecība, ir inovatīva, bet tajā pašā laikā konservatīva, jo nomainīt iekārtas, lai ražotu kaut ko pilnīgi jaunu, ir ārkārtīgi dārgs un neizdevīgs pasākums," vērtēja Stradiņš.
Tāpēc industrija meklē ceļus, kā nākamo saules paneļu paaudzi sākt ražot ar jau esošajām iekārtām, tās pielāgojot laika gaitā. Šāda pieeja ir izrādījusies ļoti izdevīga un efektīva.
"Apmēram pirms 10 gadiem tirgu iekaroja tā saucamā P-PERC tehnoloģija, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo silīcija tehnoloģiju, bija stipri efektīvāka un vēl arvien attīstās. Ja iepriekš efektivitāte paneļiem bija zem 20%, tad jaunā tehnoloģija ietver īpašas materiālu kārtas, kas pasivē defektus. Praktiski visa paneļu tehnoloģija nomainījās pāris gadu laikā, un šobrīd visi paneļi tiek ražoti pēc šīs jaunās tehnoloģijas, tā ir otrā paaudze. Tagad nāk iekšā trešā paaudze, kas jau ir līdz 26% efektīva’," stāstīja Stradiņš.
Ikdienā pētnieka pārstāvēta komanda strādā pie jauniem konceptiem saules paneļu šūnu līmenī, kas iet pa priekšu jau esošajām tehnoloģijām, bet viņa laboratorijā strādā arī pētnieku grupa, kas nosaka iespējamos esošo iekārtu trūkumus, testē un analizē tos.
"Piemēram, ir tāds "damp heat" tests, – vārdu sakot, karstuma un mitruma tests, kad panelis tiek 85 grādu temperatūrā tūkstoš stundas tvaicēts. Tas ir tāds ļoti paātrināts tests, jo tas, kas notiek tajās tūkstoš stundās, varbūt notiks 10–20 gadu laikā, ja panelis būs reāli uz jumta," stāstīja Stradiņš.
Tikmēr Šveices Federālā tehnoloģiju institūta asociētā pētniece Inese Zepa šos procesus pēta no citas puses – kā šīs un citas inovācijas atjaunīgo resursu jomā nonāk līdz sabiedrībai.
"Tehnoloģijas attīstās tādā evolucionārā veidā, un tam, protams, ir priekšrocības, bet arī trūkumi. Teiksim, šobrīd mūsu sabiedrība un ekonomika ir veidota, pārsvarā balstoties uz fosilajiem energoresursiem. Attiecīgi, lai ļautu nišas tehnoloģijām, kas ir saule, vējš un citas inovācijas, ielauzties šajā sistēmā, nepieciešams konkrētas pārmaiņas – jauni politiskie atbalsta mehānismi, ekonomiskie atbalsta mehānismi, pārmaiņas sabiedrībā, kā mēs strādājam, pārvietojamies, patērējam elektroenerģiju," skaidroja Zepa.
Šīs ir pārmaiņas, kuras ieviest ir ārkārtīgi grūti, jo viss mūsu ikdienā ir veidots, pielāgojoties jau esošajām tehnoloģijām. Zepa savā izpētes grupā strādā pie jautājuma – kā to mainīt?
"Mums jau ir kaut kādas tehnoloģiju iestrādes, ir vējš, ir saule, tiek veiktas inovācijas. Jau ar šīm esošajām tehnoloģijām mēs teorētiski varētu sasniegt tālākus mērķus, bet tas nenotiek tik ātri, kā gribētos. Jautājums ir, kā šajā esošajā sistēmā ieviest politiskas institucionālās pārmaiņas, lai to procesu paātrinātu?" norādīja pētniece.
Viņa vērtēja, ka procesu šobrīd kavē fakts, ka enerģētikas jomā savā starpā ir jāsalāgo ļoti dažādi mērķi – enerģētikas resursu drošība, ilgtspēja un pieejamība.
"Sociālajās zinātnēs to sauc par enerģijas trilemmu, tā kā dilemma, bet ar trīs aspektiem. Tie ir trīs aspekti, kas ir jāsalāgo ar visām tām politikas atbalsta vienībām, kuras tagad cenšamies ieviest. Interesantais ir tas, ka atjaunīgie energoresursi savā ziņā spēj nodrošināt visas šīs trīs prioritātes. Tie mums palielina enerģētikas neatkarību, attiecīgi drošību, tie ir zaļi, un arvien vairāk tie ir arī cenu ziņā izdevīgi. Līdz ar to tas būtu veiksmīgs solis, kā tos mērķus realizēt, bet kāpēc tas ir tik grūti? Manuprāt, tāpēc, ka, no politiskā viedokļa skatoties, ir grūti salāgot to, lai visi atbalsta mehānismi un visas politikas plānošanas prioritātes tiešām skatās vienā virzienā," vērtēja Zepa.
