Kongress šogad norisinās piekto reizi. Tas pulcē apmēram tūkstoš dažādu nozaru zinātnieku, no kuriem daļa savus izgudrojumus bija paņēmuši arī līdzi. Ieejot izstādīto inovāciju telpā, pirmā lieta, kas iekrīt acīs, – raķete. To veidojuši jaunie zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU).
"Protams, tas ir sācies kā hobijs. Mēs to darām paši tādā kā izglītojošā līmenī, lai kā inženieri mēs varētu iegūt visu, kas nepieciešams. Ja šeit mēs skatāmies uz raķeti, korpuss – viss ir mūsu pašu būvēts. Elektronika, programmatūra – to visu izstrādājam mēs paši. Tā kā tā ir lieliska iespēja mācīties no reāla piemēra," norādīja RTU Lieljaudas raķešu komandas galvenais inženieris Arvīds Bāliņš.
Studentu projekta līmenī arī vēl kāda interesanta inovācija.
RTU Biotehnoloģiju un bioinženierijas programmas studentes Ieva Adamoviča un Līga Irbe Mikosa norādīja: "Mūsu mērķis ir izveidot cirkulāru sistēmu, kur mēs varam izmantot atkritumu produktus. Proti, mēs attīrām notekūdeni, mēs varam attīrīt reizē gaisu ar mikroaļģēm un pēc tam arī pielāgot šo sistēmu, audzējot zivis un mikrozaļumus. Mums ir jāatrod veids, kā saražotos atkritumus integrēt mums nepieciešamos produktos."
Citi no šodien izrādītajiem projektiem jau sasnieguši tādu stadiju, kurā var sākt domāt arī par to komercializāciju. Tai skaitā zemūdens drons. Tādam ir vairāki iespējamie pielietojumi, piemēram, zemūdens ostu infrastruktūras apsekošanā vai noslīkušu cilvēku meklēšanā.
"Submerge Baltic" līdzdibinātājs Kārlis Bērziņš skaidroja: "Mēs mēģinām Latvijā šādu tirgu atklāt. Ir viens latviešu uzņēmums, kas strādā uz ārzemju partneriem. Mēs mēģinām samazināt cenu, lai padarītu to pieejamāku. Pašlaik tā provizoriskā cena, ko mēs esam noteikuši, ir sākot no 15 tūkstošiem uz augšu. No 15 līdz 30 tūkstošiem, kas ir nedaudz zemāk par industrijā pieejamajiem alternatīvajiem droniem."
Apskatei zinātnieki bija izlikuši arī vairākas inovācijas medicīnas jomā. Viens no tiem – ļoti viegli izmantojama ierīce, kas ar augstu precizitāti īsā laikā spēj atpazīt ādas vēzi.
RTU vadošais pētnieks Dmitrijs Bļizņuks teica: "Mums kopā ar Skandināvijas valstīm un dažām citām vietām ir melanomas problēma, jo mums ir baltāka āda. Mēs uz to esam vairāk jutīgi. Līdz ar to mums ir grūti cīnīties ar milžiem ASV tirgū, bet noteikti mums ir produkts, kas dažviet ir pat labāks nekā konkurentiem. Citos gadījumos tas ir par pakāpi lētāks. Līdz ar to noteikti mēs varētu konkurēt arī lielajā tirgū."
Bez šiem nosauktajiem interesenti varēja aplūkot arī citus jauninājumus, piemēram, roņu atbaidītāju, kas domāts zvejniekiem, sensora termometru, kā arī izglītības tehnoloģijas.
Aicina vairāk strādāt Latvijai
Zinātnieku kongresa ievadā zinātniekus uzrunāja vairākas vadošās valsts amatpersonas – prezidents Egils Levits, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"). Savā uzrunā ministre uzsvēra, ka Latvijā ir spēcīga zinātnes nozare.
"Latvijas zinātnieki ir sevi parādījuši kā ļoti spēcīgus, spējīgus strādāt komandās, tādēļ viņus aicina daudz piedalīties dažādos projektos un piedalīties daudzās pasaules vietās. Tomēr tas, ko gribētos, un te es atsaukšos uz premjerministru, – vairāk strādāt Latvijai. Šodien mēs esam sava izaicinājuma priekšā, kā kļūt konkurētspējīgākiem, kā mainīt savu ekonomiku tā, lai Latvija kā labklājīga valsts, kā zinātnes valsts iezīmētos ļoti skaidri pasaules kartē," sacīja Čakša.
