Pieraksties ziņām!
Ja mākslīgā intelekta tēma aizrāvusi, ir iespēja pierakstīties jaunākajām šīs tēmas ziņām, šī raksta beigās nospiežot zvaniņu!
Vairāk par LSM.lv tēmu paziņojumiem un to lietošanu var lasīt te.
Tāpat pievienojies sarunu grupai par un ap mākslīgo intelektu sociālajā tīklā "Facebook".
Ģeneratīvā mākslīgā intelekta programmas pēdējā gada laikā kļuvušas arvien populārākas. Cilvēki tās izmanto gan izklaidei, pārsteidzošā kvalitātē atainojot savas visneparastākās un pārsteidzošākās fantāzijas ainas, gan nu jau arī darbā.
Mākslīgā intelekta attēli redzami gan sociālajos tīklos, kur tie pielāgoti īpaši teksta vajadzībām, gan interneta portālos un citos reklāmas un mediju materiālos.
Kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts rada attēlus un rakstus?
Visu šo laiku radošo industriju pārstāvji cēluši trauksmi, norādot uz vairākiem šīs jaunās tehnoloģijas trūkumiem, no kuriem galvenais ir tas, ka jaunradītajos attēlos vai tekstos bieži vien redzami fragmenti no darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām.
Tas tā ir tāpēc, ka ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) programmas tekstus vai attēlus radīt iemācās, apgūstot tīmeklī jau publicētus datus, no kuriem daļa ir ar autortiesībām aizsargāti.
Un tas, kā šos darbus pret mākslīgā intelekta programmām aizsargāt, pagaidām ir "pelēkā zona" visā pasaulē.
Jauns rīks sola digitālos darbus no mākslīgā intelekta aizsargāt
Taču jaunais rīks, kuru sauc par "Nightshade", ļauj cilvēkiem savam radošajam un tīmeklī publicētajam darbam pievienot programmatūru, kas "saindē" vai "pārveido" mācību datus, kurus izmanto dažādas mākslīgā intelekta programmas, vēstīja tīmekļa medijs "The Verge".
"Nightshade" digitālās mākslas darbā tā mazākajām daļām jeb pikseļiem pievieno ar aci nemanāmas izmaiņas. Turklāt mākslinieki varēs izvēlēties – vai programmatūra šo darbu aizsargās, to "pārveidojot", vai arī "saindējot".
Pārveidot darbu nozīmē, ka tīmeklī publicētu fotogrāfiju ģeneratīvā mākslīgā intelekta programma "saredzēs" kā, piemēram, kubisma stilā radītu attēlu.
Savukārt "saindējot" darbu, mākslīgā intelekta programmā iekļūs programmatūra, kas sajauks tās datus. Proti, mākslīgais intelekts turpmāk vairs "neatpazīs" automašīnas attēlu kā auto, bet gan, piemēram, govi un tā turpmāk to attēlos savā programmā.
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātniskais žurnāls "MIT Technology Review" ziņoja, ka tādā veidā viens no "Nightshade" radītājiem, Čikāgas Universitātes profesors Bens Žao, cer pievērst pasaules uzmanību tiem mākslīgā intelekta uzņēmumiem, kas to apmācībai izmantojuši ar autortiesībām aizsargātus datus.
Tāpat "Nightshade" pētnieciskajā dokumentā teikts, ka mākslīgais intelekts, kā izrādās, nav pietiekami aizsargāts pret tāda veida uzbrukumiem, kādus pret to vērš Žao radītais rīks.
"Pārsteidzoši, mēs parādām, ka mērens "Nightshade" uzbrukumu skaits var destabilizēt vispārējās iezīmes teksta–attēla ģeneratīvajā modelī, efektīvi izslēdzot tā spēju radīt jēgpilnus attēlus," teikts dokumentā.
Mākslinieki, kas vēlas aizsargāt savus darbus un destabilizēt mākslīgo intelektu, savus darbus var augšupielādēt "Nightshade" radītāju izveidotajā "Glaze" platformā.
Medijs: jaunā programmatūra var ietekmēt vairāku ģeneratīvā MI uzņēmumu nākotni
Plaša "Nightshade" izmantošana varētu sabojāt tādu mākslīgā intelekta mākslas programmu kā "Dall-E", "Stable Diffusion" un "Midjourney" nākotnes modeļus vai pat atņemt tiem iespēju radīt attēlus, vērtēja tīmekļa medijs "The Verge".
"Nightshade" radītāji gan norādīja, ka šis un tamlīdzīgi rīki būtu jāizmanto kā pēdējā iespēja satura radītāju aizsardzībai pret mākslīgā intelekta programmām.
Autortiesību jautājumi saistībā ar mākslīgā intelekta radīto saturu un mācību datiem joprojām ir pelēkā zona, jo trūkst regulējuma. Daudzas tiesas prāvas, kurās radošo industriju pārstāvji cīnījušies pret autortiesību pārkāpumiem, joprojām tiek izskatītas tiesās.
ASV multimediju un radošo programmatūru izstrādes uzņēmums "Adobe", kas šogad arī prezentēja mākslīgā intelekta rīku, turpmāk plāno izmantot zīmi, lai norādītu, kurus darbus radījis mākslīgais intelekts un kam pieder tajā redzamais attēls.
Dažas no pirmajām tiesas prāvām pret ģeneratīvā mākslīgā intelekta platformām bija vērstas uz ar autortiesībām aizsargātiem materiāliem, kas nonāk mākslīgā intelekta mācību datos, jo īpaši teksta–attēlu platformās.
Janvārī trīs mākslinieki iesūdzēja tiesā "Stable Diffusion", "Midjourney" un mākslas tīmekļa vietni "DeviantArt", apgalvojot, ka to piedāvātās programmatūras bez atļaujas pārņēmuši viņu darbus.
Arī "Getty Images" iesniedza prasību tiesā pret "Stable Diffusion", kas esot izmantojis uzņēmuma licencētos attēlus.
Tehnoloģiju uzņēmumi "Google" un "Microsoft" paziņojuši, ka ir gatavi uzņemties juridisko atbildību, ja daļa viņu klientu tiks iesūdzēti tiesā par autortiesību pārkāpumiem, izmantojot to ģeneratīvā mākslīgā intelekta produktus.
Pētījums angļu valodā un ilustratīvi piemēri apskatāmi šeit.
