"Šampanietī pašā šķidrumā ir kaut kas, kas ietekmē burbuļu kustību. Mēs atklājām molekulas, kas pievienojas to virsmai. Tās ir tā dēvētās virsmas aktīvās vielas, un tās šampanieša gadījumā pilda arī pozitīvu lomu – piešķir tam īpašo garšu," klāstīja fiziķis Roberto Zenits.
Speciālisti un aristokrātiskā dzēriena baudītāji jau sen brīnījās, kāpēc pēc pudeles vai citu hermētisku trauku atvēršanas atšķiras burbulīšu ceļš dzērienos. Izrādās, ka tikai šampanietī ir īpašās molekulas, kas samazina virsmas spraigumu. Piemēram, alū ir olbaltumvielu daļiņas, kas tikai dažkārt pieķeras gāzes burbulīšu virsmai.
Zinātnieki uzsver, ka šķietami nenopietnā tēma ir ļoti nozīmīga, lai izprastu daudzas dabas parādības, tai skaitā metāna un citu gāzu izplūšanu no ūdenstilpju gultnes. Burbuļi rodas bioreaktoros, kuros iegūst medikamentus vai citus ķīmiskus savienojumus, un šīs zināšanas noder arī pārtikas ražošanas procesā.
Protams, jāatgādina – ja arī jūs vēlaties veikt pētījumus un eksperimentus ar dzirkstošiem alkoholiskiem dzērieniem, jāatturas no pārmērīgas degustācijas. Tas var radīt atkarību un kaitēt veselībai.
