Būvējot jauno Ķekavas apvedceļu, kas ir publiskās un privātās partnerības projekts, Latvijā pirmo reizi plaši pielietota jauna tehnoloģija – plānkārtas asfaltbetons. Eiropā tā tiek izmantota jau daudzus gadus, bet pie mums līdz šim tāda tehnoloģija nebija ieviesta praksē.
RTU vadošais pētnieks Viktors Haritonovs stāstīja: "Būvnieki nāca pie mums uz RTU, jo tur ir lielāka atbildība, tur investors, tur ir kredīti, un viņi meklē kopā ar mums risinājumus, kurus izmantot Ķekavas apvedceļam. Tas ir asfaltbetons, kurš tāpat sastāv kā tradicionālais no bitumena saistvielas un šķembām, bet tiek ieklāts ļoti plānā kārtā. Galvenā ideja, ka mēs koncentrējamies uz ļoti kvalitatīvu izejmateriālu sastāvdaļām ļoti plānā slānī, un tas nodrošina līdzvērtīgu kalpošanas laiku, pat garāku nekā tradicionālais asfaltbetons."
Plānkārtas asfaltbetons izmantots tikai ceļa virsējam slānim. To ieklāj 2–3 centimetru biezumā, kamēr parastā asfalta kārtai nepieciešami apmēram četri centimetri.
Haritonovs pauda: "Tur ir izmantota bitumena saistviela jeb materiāls, kurš salīmē šķembas. Tas ir nevis parasti modificēts ar nelielu daudzumu, bet augsti modificēts. Tas dod lielu efektu un, protams, sadārdzinājumu. Šķembu īpašības arī ir ar paaugstinātām prasībām kvalitātei. Viņš ir ātrāk ieklājams, un ieklāšana ir diezgan liela izmaksu pozīcija. Materiālu ziņā mēs varbūt neiegūstam ietaupījumu. Mēs izmantojam mazāk materiāla, bet kvalitatīvāku un līdz ar to dārgāku."
Tādējādi ietaupījums rodas uz ieklāšanas rēķina. Uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) stāstīja, ka ar šādas virskārtas ieklāšanu kopumā varot ietaupīt 10–30% no izmaksām.
LVC projektu vadītājs Jānis Baumanis sacīja: "Varbūt viens centimetrs neizklausās daudz, bet uz lielu apjomu tas summējās, un beigās ieguvums var būt diezgan būtisks."
Šī tehnoloģija šobrīd jau iekļauta ceļu specifikācijā, kurā apkopoti visi materiāli un tehnoloģijas, kuras atļauts izmantot uz mūsu ceļiem.
"Plānkārtu var izmantot, gan jaunus ceļus būvējot un pārbūvējot esošos, gan arī veicot atjaunošanu. Pie pārbūves plusi ir tādi, ka plānkārta ir pats augšējais ceļa slānis un augšējais slānis parasti ir visdārgākais. Ja samazina slāņa biezumu, mēs varam kompensēt šo nestspēju, kas ir jāiegūst ceļam ar apakšējiem slāņiem, kas ir daudz lētāki," pauda Baumanis.
Ja ceļa pamati ir stipri, tad arī augša nebojāsies, nebūs plaisu, neveidosies risas. Lai gan plānkārtas tehnoloģija nav universāls risinājums visos ceļu posmus, nākotnē, to, visticamāk, varēs izmantot uz daudziem Latvijas ceļiem.
RTU pētnieks Haritonovs norādīja: "Tagad lietuviešu kolēģi zvana, kā jums veicas, jo mēs arī gribam. Gaida, kā mums veiksies. Mēs bieži skatāmies uz Lietuvu, Igauniju, bet dažreiz mums arī Lietuvas, Igaunijas kolēģi pazvana, un mēs esam kaut kur arī priekšā."
Uz Ķekavas apvedceļa plānkārtas asfaltbetona ieklāšanai izmantotas divas dažādas tehnoloģijas. Būvnieki un zinātnieki tuvākajos gados tās rūpīgi monitorēs un salīdzinās savā starpā, saprotot, kura no tām ir labāk piemērota tieši Latvijas apstākļiem.
