Runājam par skriešanu ar Tomu Grēviņu

#5 | Stirnu buks Rimants Liepiņš

Tramplīns

Šonedēļ "Tramplīnā" sintpops Vultura izpildījumā.

#6 | Trakais skrējējs Jānis Ābols

Trakais skrējējs Jānis Ābols: Citi skrien, man arī bija jāpamēģina

Viņš nepievērš uzmanību apaviem, ar ko skrien. Viņam ir vienalga, kāds apģērbs mugurā, pats sev treneris un ārsts. Skrējēji viņu pazīst kā Āboljanku un daudzi sauc par Trako skrējēju. Garākā distance vienā piegājienā Ābolam ir 143 kilometri, bet kopumā viņš pērn noskrējis vairāk nekā 9000 kilometru. Kā viņš sācis skriet un kāpēc to dara, par to Ābols stāstīja sarunā ar Tomu Grēviņu podkāstā "Runājam par skriešanu".

Ārpus skrējēju aprindām Jāni Ābolu pazīst arī daudzi citi, jo viņš ļoti labprāt brīvo laiku velta brīvprātīgā darbam, un, faktiski pateicoties tam, nopietni pievērsies skriešanai. Jānis vienu gadu kā brīvprātīgais kopā ar draugu palīdzējis skrējiena Rīga-Valmiera organizatoriem.

"Bija izloze un manam draugam izkrita pirmais numurs nākamajā gadā, par velti. Viņš neskrēja, nu un tad es teicu, lai dod man to 1.numuru - es skriešu! Visi skrējēji teica - nu ko tad viņš, viņš jau nav skrējis, knapi var "desmitnieku", nav trenējies, nenoskries. Es teicu, ka noskriešu. Trenējos un nedēļu pirms Rīgas-Valmieras skrējiena gribēju pamēģināt, vai varu vairāk par 50 kilometriem noskriet. Es noskrēju 72 kilometrus," atceras Jānis.

Savu pirmo tik garo distanci viņš noskrējis pirmdien, bet piektdien jau vairāk nekā 100 kilometru no Rīgas līdz Valmierai. Visi bijuši šokā - dulls un traks!

Vai Ābolam kādreiz ir bijis treneris?

"Nē, es pats sev treneris. Treneris visu tur stāsta, viņam ir savi noteikumi – tik un tik jānoskrien, tik un tik jāvingro. Vingrot un staipīties man nepatīk. Ja es sāku staipīties, otrā dienā nevaru pakustēties. Es pirms skrējiena vienmēr cenšos nevingrot," klāstīja Jānis.

Viņš arī atzīst, ka pēc šī pirmā skrējiena 2016. gadā domājis, ka vairs nekad neskries vispār. "Noskrēju tos 107 kilometrus un otrā dienā abas kāju potītes bija uzpampušas. Mocījos un divas nedēļas ārstēju potītes. Izārstēju ar smērēm un teicu, ka vairs neskriešu. Bet pēc divām nedēļām bija "Stirnu buks" Siguldā. Tur es potītes vai ceļgalu sabeidzu – atkal ārstējos divas nedēļas. Tad atkal teicu, ka viss un cauri, atmetīšu skriešanu, nekad neskriešu," sacīja Jānis, kurš skrien joprojām.

Par skrējienu uz Valmieru viņš atzīst, ka šoseja esot garlaicīga. Pirmajā savā skrējienā viņš šo attālumu pieveicis 11 stundās un 36 minūtēs, bet pēc diviem gadiem izdevies ātrāk par 11 stundām. Klasiskā maratona distanci Jānis noskrien ātrāk nekā trīs stundās.

Vai Ābols skrienot izmanto kādus gadžetus un pievērš uzmanību apaviem?

"No gadžetiem man ir pulkstenis. Pirms tam skrēju ar telefonu rokās. Kad nav telefons, tad ir tāda sajūta, ka kaut kas rokās pietrūkst. Tagad cenšos bez telefona. Pulkstenis ir, bet jostiņas nav. Bet kurpēm nepievēršu uzmanību, vispār vienalga. Paņemu, nopērku botu pāri un ar tām varu noskriet 5-6 tūkstošus kilometru. Skrienu, līdz izjūk. Kamēr turas kopā, tikmēr var skriet," atzīst Jānis.

Viņam arī stipri vienalga, kāds apģērbs mugurā - kaut kādu džemperi uzvelkot un viss. Esot ziemā skrējis šortos, par ko atkal visiem bijis šoks. Jānim patīk skriet vienam – vērot dabu, klausīties putnu čivināšanu, bet dalība sacensībās esot izaicinājums, pārbaudījums, kas dod adrenalīnu.

Kopš pērnā gada decembra Jānis skrien katru dienu. "Vienu dienu varu iziet un noskriet tikai piecus kilometrus un pietiek. Reizēm izeju, domāju noskriet 21 kilometru un noskrienu 50," stāstīja Jānis. Viņam vispār neinteresē skriet ārpus Latvijas. Ja nu piedāvātu Antarktīdā, tad jā, bet tas esot dārgs prieks.

Vai skrienot garas distances kādā brīdī tomēr nekļūst garlaicīgi?

"Es klausos mūziku - telefonā uzlieku un skrienu. Ja skrienu caur mežu, tad klausos putnu čivināšanu. Esmu arī lāci saticis. Sākumā domāju, ka kaut kāds cilvēks man tur priekšā, bet izrādās lācis! Kad viņš ieskrēja mežā, man arī bija baigais skrējiens. Gribēju nofotografēt, bet nepaspēju," smejot atceras Jānis.

Nekādu īpašu uzturu Ābols nelieto un atzīst, ka pēdējā laikā pēc skrējiena iedzerot kādu alu. Un, lai gan jūsmojis par dabas skaistumu un putnu čivināšanu, ko var izbaudīt skrienot pa takām, Jānis saka, ka labāk tomēr patīk skriet pa asfaltu – varot labi ieskrieties un mazāk pārsteigumu nekā līkumainās meža takās.

"Vai skrienu lēni vai ātri, bet lūzuma punkta man nav. Pagājušogad, kad Kuldīgā skrēju pusmaratonu, uzstādīju savu personīgo rekordu – viena stunda un 24 minūtes. Pēc tam es skrēju piecīti un piecus kilometrus noskrēju lēnāk nekā pusmaratonu – es atsildījos, gribēju izbaudīt Kuldīgu," atminas skrējējs.

Ikdienā viņš parasti skrien Mežaparkā un Rīgas ielās, bet kā savu ekstrēmāko skrējienu atceras vienu no Valmiera-Rīga skrējieniem, kad laika apstākļi galīgi nav lutinājuši - bijis lietus, vējš un slapjš sniegs.

Vai nav bail, ka kaut kas var atgadīties skrienot gar šoseju?

"Mani jau tagad pēdējā laikā daudzi brīdina, ka esmu dulls un traks, skrienot pa šoseju. Nupat skrējām pa Jūrmalas šoseju un arī tas pats. Šoseja normāla, plakana, var skriet. Vasarā, pavasarī un rudenī var skriet, ziemā nevar. Pirmkārt tumšs, un ir sniegs, jo nav notīrīts ceļš. Neviens nepīpina. Viņi brauc garām un man ir arī zaļā veste, kā arī es skrienu pretējā virzienā. Sākumā es nepareizi skrēju un tad mani pašvaldības policija apturēja un izskaidroja, ka ir jāskrien pretī mašīnām, lai tu vari redzēt visu, kas nāk tev pretī. Veste man bija, bet es skrēju tā, ka man mašīnas no muguras nāca, bet tā nedrīkst, ir jāskrien pretējā pusē," atceras Jānis.  

Ja vienā teikumā jāpasaka, kāpēc ir forši skriet?

"Skrienot atbrīvojies. Ja tev ir smaga darba diena, vakarā izej ārā un tu atbrīvo savu galvu no visām domām," savu recepti atklāj Jānis. Viņš aicina ikvienu pamēģināt ar mazo distanci, piemēram, pieciem kilometriem. "Un tad jau lēnām, lēnām palielināt. Ja nevar piecus kilometrus, tad vismaz vienu kilometru dienā, un tad ar laiku aizies," pārliecināts ir Āboljanka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt