Pirmo reizi Rīgas maratons ir saņēmis Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Zelta marku, kas veicinājis pasaules līmeņa sportistu atsaucību. Tomēr Rīgas maratons ir arī iespēja ikvienam doties trasē un noskriet sev piemērotākā garuma distanci.
Dažādās distancēs, pēc rīkotāju aprēķiniem, svētdien startēja vairāk nekā 25 000 dalībnieku no 82 valstīm. Pirmo reizi Rīgā garāko distanci skrēja divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, kura karstajā laikā veselības sarežģījumu dēļ nefinišēja.
Intervija ar Jeļenu Prokopčuku pirms starta
Prokopčuka intervijā Latvijas Televīzijā pirms starta nobirdināja kādu asaru, jo sportiste pirms pāris dienām saslimusi, un viņai Rīgas maratons kļuva par smagu pārbaudījumu. Vēl pirms pāris dienām Jeļenai bija lielisks noskaņojums un apņēmība, bet piektdien viņa saslima.
Par neveiksmīgo pavērsienu Prokopčuka ļoti sabēdājās, jo saprata, ka savu labāko rezultātu sasniegt nespēs. Tomēr sportiste nezaudēja apņēmību doties trasē un cīnīties, kā arī novēlēja visiem dalībniekiem gūt prieku lieliskā pasākumā.
Trasē dodas maratona dalībnieki
Pirmie trasē devās elites līmeņa skrējēji, kas cīnās par uzvaru maratonā. Drīz vien viņiem sekoja arī pārējie dalībnieki, kuri skrien 42,195 kilometru distanci. Maratona finišu pirmie sasniedza Etiopijas skrējēji Andualems Belajs Šeferavs un Birke Debele sieviešu konkurencē. Savukārt par Latvijas čempioniem kļuva Dmitrijs Serjogins un Karīna Helmane-Soročenkova.
Intervija ar Andulaemu Belaju Šeferavu
Maratona uzvarētājs Šeferavs pēc finiša intervijā Latvijas Televīzijā kritiski vērtēja savu rezultātu, jo vēlējās noskriet ātrāk nekā divās stundās un septiņās minūtēs, ko nespēja paveikt. Izcīnīta pirmā vieta uzvarētāju tomēr iepriecināja.
Intervija ar Karīnu Helmani-Soročenkovu
Helmane-Soročenkova pēc sacensībām intervijā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka skriet bija grūti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, jo viņa trasē saprata, ka pašas izvirzīto mērķi rezultāta izteiksmē neizdosies sasniegt. Izcīnīto Latvijas čempiones titulu Helmane-Soročenkova nosauca par lielu pagodinājumu.
Pusmaratona distancē uzvarēja Jānis Višķers ar rezultātu viena stunda, piecas minūtes un 59 sekundes. Sievietēm pirmā finišu sasniedza izraēliete Bītija Doiča, mērķa līniju šķērsojot pēc stundas, 17 minūtēm un 34 sekundēm.
Intervija ar Jāni Višķeru
Višķers pēc finiša intervijā Latvijas Televīzijā teica, ka ar rezultātu ir apmierināts, jo finišēja ātrāk nekā stundā un sešās minūtēs, kā arī laboja personisko rekordu, turklāt skrienot vienatnē. Beigas bija vissmagākās, jo sekundes skrēja ļoti strauji, atzina Višķers. Viņš solīja noskriet Rīgā arī maratonu, kad būs tam gatavs.
Intervija ar Bītiju Doiču
Pašas izvirzīto mērķi neizdevās sasniegt Doičai, kura vēlējās labāku rezultātu, bet intervijā Latvijas Televīzijā piebilda, ka arī uzvarēt nav slikti.
Intervija ar Ilonu Marheli
Ātrākā no Latvijas sportistēm un ceturtā kopvērtējumā pusmaratonā bija Ilona Marhele. Viņa intervijā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka grūti skriet bija jau pirmajos kilometros, bet prieku sagādāja finišēšana. Arī Marhele apsver iespēju Rīgā skriet maratonu, taču paskaidroja, ka tam viņai vēl jānobriest.
Pasākuma kopējais balvu fonds ir 125 000 eiro, ko sadala labākie skrējēji.
Ieskats maratona Bērnu dienā
Tomēr maratona dienas Rīgā ir svarīgs notikums ne tikai lielmeistariem. Jau sestdien tūkstošiem dalībnieku piedalījās Bērnu dienas pasākumos.
Intervija ar Ilzi Bukšu
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša intervijā Latvijas Televīzijā atgādināja vienmēr atbildīgi izturēties pret garāku distanču skriešanu, lai nenodarītu sev pāri. Rīgas maratonā garāko distanču skrējēji sacensībām nopietni gatavojas, tādēļ mediķiem lielas rūpes viņi nesagādāja, piebilda Bukša.
Saruna ar Artūru Analtu
Visi dalībnieki nopelnīja mākslinieka Artūra Analta dizainētās medaļas, no kurām par visvērtīgāko autors uzskata piemiņas zīmes, ko saņēma klasiskā maratona distanci veikušie. Londonā dzīvojošais mākslinieks par izcilākā dizaina paraugu uzskata dabu, kas atspoguļojas viņa darbos. Intervijā Latvijas Televīzijā Analts nosauca par lielu godu iespēju izveidot medaļas, kas patiktu visiem dalībniekiem.
Saruna ar Ņujorkas maratona dalībnieci Līvu Liepiņu
Rīgas maratonā jebkuram ir iespēja pieteikties un startēt. Turpretim Līva Liepiņa pērnruden Ņujorkas maratonā dalībnieku vidū iekļuva tikai ar izlozes palīdzību. Viņa Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka Ņujorkā tikšana uz startu prasīja piecas stundas, kā arī vismaz trīs stundas, lai pēc finiša tiktu ārā no sacensību zonas.
Intervija ar Uģi Jokstu
Mūžā otro maratonu noskrēja Latvijas Televīzijas žurnālists Uģis Joksts. Viņš intervijā kolēģiem atzina, ka bija smagi, ko apliecina atpalikšana no sava grafika vairāk nekā pusstundu. Joksts uzsvēra, ka jātrenējas regulāri, lai maratonā sasniegtu iecerēto, bet savu mērķi Joksts uzskata par izpildītu bez dažiem iztrūkstošiem procentiem.