Jaunieši stāv pie kartēm un izvēlas sev piemērotāko distanci. Orientēšanās vieta - Rēzeknes novada Ančupānu mežs. Katrs dalībnieks reģistrējas un viņam izsniedz komplektu, bez kura orientēšanās nebūtu iespējama.
“Pats galvenais ir karte, pēc kuras orientējas un kurā atzīmēti kontrolpunkti, kas jāmeklē. Ir vajadzīgs elektronisks čips, kurā fiksējas rezultāts. Kā viņi apmeklē, tā uzliek savu čipu uz kontrolpunkta, tur tas nopīkst, reģistrējot atzīmes, un tā no starta līdz finišam. Elektroniski viss laiks tiek reģistrēts un paliek čipā,” skaidro orientēšanās sporta entuziasts Aigars Andersons.
Sacensībās nav noteikts viens starta laiks. Vienlaicīgi kāds jau ir trasē, cits vien ierodas un gatavojas distancei. Kopumā orientieristiem tiek piedāvātas trīs distances.
“Pirmā distance ir visgarākā, orientēšanās ziņā tehniski vissarežģītākā, šī distance domāta profesionāliem sportistiem. Otrai distancei ir vidējas sarežģītības pakāpe, garums divi, trīs kilometri, tur var startēt gan sportisti, gan iesācēji. Trešā distance ir diezgan viegla, garums viens - divi kilometri, pārsvarā domāta bērniem”, stāsta orientēšanās seriāla tiesnese Olga Pavārniece.
Marija, kurai ir deviņi gadi, distanci veiks kopā ar savu tēti Aldi, kurš nolēmis apmācīt bērnus orientēšanās sporta veidā. Orientēšanās seriāla dalībnieku vecums un pieredze ir ļoti dažāda. Rēzeknes novada orientēšanās seriālā “Ezerzeme” aktīvi piedalās jaunsargi. Balvu novada jaunsargu instruktors Guntis Liepiņš pēc savas pieredzes stāsta, ka orientēšanās distancēs liela nozīme ir prasmei saprast karti.
“Kas neprot orientēties, skraida uz priekšu atpakaļ, punktu nevar atrast; tas, kas saprot karti, aiziet uz vienu punktu, aiziet uz otru, atnāk uz finišu. Taču, kas skraida pa mežu, viņš joprojām skraida, bet finišs ir tālu”, paskaidro Liepiņš.
Ančupānu mežs orientieristiem izrādās pārbaudījums, arī tiem, kuri ar šo sporta veidu nav uz “jūs”.
“Grūti! Grūtākās orientēšanās manā mūžā? Kāpēc tā? Es ļoti daudz sajaucu. Ļoti daudz nepareizi aizgāju, nepareizus azimutus uzliku, sanāca noskriet vairāk, nekā bija vajadzīgs”, stāsta Eduards Plušs. Jaunietis ir no jaunsargu Balvu vienības, ar orientēšanos aizrāvies jau trīs gadus.
“Man ļoti patīk. Pārbaudu sevi. Tas nav tā, ka paskraidīsi pa aplīti, kur vajag ātrumu un muskuļus. Šeit vajag galvu un daudz. Jādomā daudz," viņš saka.
Arī Vandai Konovālei un Airitai Kikustei distance nebija viegla, mežā jaunietes pavadīja divas stundas. Vairākas reizes apmaldījās. “Kas pievīla? Vieta, jo šajā vietā mēs abas bijām pirmo reizi, un kalni, kuri lielākoties ir vienādi, tāpēc bija grūtāk atrast. Ir interesanti un patīk pie dabas būt," iespaidos dalījās Konovāle.
Orientēšanās seriālā “Ezerzeme” kopumā plānoti septiņi posmi. Vēl viens posms būs nākamajā nedēļā, bet pārējie atsāksies septembrī. Šovasar Latgalē plānots vērienīgs orientēšanās pasākums Krāslavas novadā trīs dienu garumā - no 30.jūnija līdz 2.jūlijam dabas parkā “Daugavas loki” notiks Baltijas populārākās starptautiskās orientēšanās sacensības “Kāpa”.
