Sadaļas Sadaļas

Boldāne izcīna 11.vietu skrējienā apkārt Monblānam

Augusta pēdējā nedēļas nogale bija spilgtu mirkļu piesātināta gan vietējās, gan pasaules mēroga izturības sporta arēnās. Kamēr pašu mājās lielākais un apspriestākāis tautas sporta pasākums bija Rīgas maratons, taku skrējēju skati bija vērsti Monblāna virzienā, kur bez pasaules labākajiem startēja ap pussimts Latvijas pārstāvju. Vislabāk veicās Pēterim Grīviņam, Anetei Švilpei un Lindai Boldānei. Taču Alpu virsotnēs nebija vienīgie mūsējo panākumi.

 

ĪSUMĀ:

 

“Ultra-Trail du Mont-Blanc” karuseli griež arī Latvijas skrējēji

Kopš 2003. gada Rietumeiropas augstākā smaile Monblāns ir lielākais taku skrējēju magnēts, nedēļu garā festivālā pulcējot 10 tūkstošus dalībniekus, viņu ģimenes un draugus, kamēr tūkstošiem mājas palikušie seko līdzi notikumiem sociālajos tīklos un TV tiešraidēs. Teju katra taku skrējēja sapnis ir augusta beigās nokļūt Baltā kalna takās, kas rezultējas dalībā loterijā pusgadu iepriekš un lielākai daļai veiksme neuzsmaida pirmajā gadā, nākas būt pacietīgiem. Par taku skrējēju olimpiskajām spēlēm nedēļu ilgo festivālu ar vairākām trasēm dēvē arī tāpēc, ka pasaules elites skrējēji augstu vērtē cīņas trasēs un vienmēr startē visi labākie, izņemot traumētos vai tos, kuri atveseļojas no kāda ievainojuma. Svarīgāks un prestižāks notikums par pasaules čempionātu (PČ) – savā veidā kaut kas līdzīgs Pasaules kausam futbolā, tikai taku skrējējiem, kas allaž ir cieņā arī Latvijas pārstāvjiem.

Šogad pirmo ziemas olimpisko spēļu mājvietā Šamonī ieradās ap pussimts Latvijas taku skrējēju. 171 kilometra trasē “Ultra-Trail du Mont-Blanc” (UTMB) apkārt Monblānam ar 10 000 augstummetru summu vislabāk veicās Lindai Boldānei no Gulbenes, finišu sasniedzot ātrāk par 30 stundām (29:11:59), izcīnot 11. vietu uzreiz aiz labāko dāmu TOP 10. Pirms starta latviete nebija 50 izlikto skrējēju sarakstā, taču sacensību gaita parādīja, ka viss ir iespējams:

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ultrataka.lv (@ultrataka.lv)

"UTMB ir ilgākais un garākais, ko esmu mēģinājusi skriet, tāpec bija grūti nojaust, kā varētu veikties. Ar aizrautību metos iekšā distancē, periodiski piedzīvojot pacilātību un grūtumu, kā arī atklājot jaunas sāpes, prāta un ķermeņa reakcijas, piemēram, redzes komplikācijas, kas traucēja pilnvērīgi saskatīt segumu zem kājām un apgrūtināja ātru skriešanu lejup no kalna. Maršruts ap Monblānu bija piepildīts ar cilvēku gavilēm un uzmundrinājumiem, kas uzradās pat naktī kalnu meža tumsā. Šis bija pamatīgs piedzīvojums, un ir patiess prieks par iznākumu! Paldies manai brīnišķīgajai atbalsta komandai un visiem līdzjutējiem gan klātienē, gan attālināti!"

Divu diennakšu kontrollaikā finišu ar stundas atstarpi sasniedza Elmārs Āboltiņš (40:01:40) un Ledvillā 100 jūdzes pieveikušais Jānis Šnepste (40:58:25):

“Šī gada skrējienam bija pasakaini laikapstākļi – ne par aukstu, ne par karstu. Atbalstītāju pulks arī bija kuplāks nekā iepriekšējos gados. Baisi – lavīnas.

Ja vien neesi elites sportists ar mērķi sasniegt konkrētu rezultātu vai ja laikapstākļi ir labi, tad finišēt vislabāk, sākot no 39. stundas, jo tad pastāv iespēja piedzīvot divus saullēktus dažādās Monblāna pusēs.

Finišā Tevi sagaidīs cilvēki. Ja esi iedzīvojies tulznās, tad apmeklē mediķus, paēd un turpini kustēt. Ja esi izsalcis, tad viss sāp un ir slikti desmitreiz vairāk. Vistas filejas burgers Cormajorā dos spēku grūtākajai distances daļai.”

Savukārt Lauma Čerņevska un Kristaps Pilskalns sacensības nepabeidza – tāpat kā trešdaļa no divarpus tūkstošiem startējušo.

Piecas pirmās vietas skrējienā cauri trim valstīm – Franciju, Itāliju un Šveici – ieņēma vietējie Francijas pārstāvji. Francis Hāns (François D'Haene) kļuva par pirmo, kas uzvarējis (20:45:59) UTMB ceturto reizi. Tikmēr amerikāniete Kortnija Dauvaltere (Courtney Dauwalter) ar otro uzvaru (22:30:54) tika pie jauna trases rekorda, piekāpjoties vien sešiem vīriem.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by ultrataka.lv (@ultrataka.lv)

Pirms centrālā skrējiena vairāki tukstoši dalībnieki startēja satelītdistancēs, no kurām nosacīti veiksmīgākā Latvijas skrējējiem bija 145 kilometru TDS trase ar 9100 augstummetriem, kas sākās Itālijā un noslēdzās Šamonī, kur visas pārējās distances. Pēc čehu skrējēja traģiskā negadījuma uz kalnu pārejas vairāk nekā tūkstotim dalībnieku sacensības tika pārtrauktas, un naktī turpināt iesākto varēja tikai nedaudz vairāk par 200, kas bija tikuši garām negadījuma vietai. No 15 Latvijas taku skrējējiem pilnu distanci veica Rīga–Valmiera trases rekordists Pēteris Grīviņš (20:48:31) un Anete Švilpe (26:47:37), abiem iekļūstot TOP 10.

Tāpat kā Linda Boldāne, arī Pēteris Grīviņš nebija izlikto favorītu pulkā, taču tas netraucēja finišēt 9. pozīcijā. Izlikto sieviešu sarakstā Anete Švilpe atradās otrā desmita vidū:

“Šī noteikti bija grūtākā un tehniskākā distance, ko līdz šim esmu veikusi, taču lepojos, ka arī ne savā labākajā dienā spēju pārvarēt grūtības, tikt līdz Šamonī un izcīnīt vietu TOP10. Par trasē notikušo traģēdiju uzzināju vien finišā, un izsaku līdzjūtību bojāgājušā čehu skrējēja tuviniekiem.”

Pēc finiša filozofisks ir Pēteris Grīviņš: “Lai gan biju pirms tam aizdomājies par potenciālo pozīciju un klusībā cerēju uz TOP 20, uz starta līnijas nostājos tikai ar vienu domu – gribēju parādīt labāko sniegumu, ko tajā dienā spēju, taču bez jebkādām ekspektācijām uz rezultātu. Tā arī veicu visu trasi – nedomājot par kaut kādu finiša laiku, bet tikai par tā brīža sajūtām un to, kā sevi motivēt doties pēc iespējas ātrāk uz priekšu. Arī par vietu trasē neko nezināju un negribēju zināt.

Tā arī veicu visu trasi, domājot tikai par to, lai finišā būtu apmierināts mans lielākais kritiķis – es pats. Domāju, ka tas jāatceras mums visiem, – mēs to darām sevis, nevis kāda cita dēļ un tikai arī paši sev pēc tam atskaitāmies.”

100 kilometru distancē CCC ar 6000 augstummetriem finišu sasniedza 10 Latvijas skrējēji, no kuriem sekmīgākie bija savulaik PČ startējušie Jānis Kūms (14:24:02) un Viviana Veronika Kirilova (16:47:55), izcīnot attiecīgi 97. un 29. vietu:

“Skrēju mierīgi, mēģināju atcerēties visu, ko bija teicis treneris Andris Ronimoiss, bet, vai to var saukt par skriešanu, jo ir pieci gari kāpumi visas distances garumā. Laikam grūtākais ir smagā mugursoma ar obligāto ekipējumu, želejas, ūdens un nūjas. Somas svars bija gandrīz pieci kilogrami, jo man nebija atbalsta komandas un CCC distancei arī nav paredzēts aizsūtīt maisiņu kaut uz vienu kontrolpunktu.

Protams, vissgrūtākais šajā ultramaratonā bija tehniskie noskrējieni, kuri man nepadodas, un uz priekšpēdējā kalnā iestājas tumsa, un es ļoti, ļoti piebremzēju sevi un no pēdēja kalnā jau nevarēju paskriet, jo, manuprāt, tas pēdējais kalns La Flégère ir grūtākais gan kā kāpums, gan pats noskrējiens ar lieliem akmeņiem, saknēm.

Kopumā esmu priecīga par to, ka man izdevās, jo pati sev teicu, ka būtu labi noskriet pa aptuveni 18 stundām, – paveicu pa 16 stundām un 47 minūtēm.

Padomā jau ir, kā varētu mēģināt šo ultru noskriet atkārtoti un noteikti ātrāk vismaz par vienu stundu. Šis ir un būs viens no skaistākiem ultra maratoniem ar lielisku organizāciju, fantastiskiem skatiem, kārtīgiem kontrolpunktiem un kolosāliem atbalstītajiem visās apdzīvotās vietās!”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Veronika Viviana K. (@avenikaa)

Divreiz īsākajā OCC starp astoņiem, kas veica nosacīti vieglāko distanci, vislabāk ar 203. vietu veicās nedaudz traumētajam Andrejam Galeniekam (7:57:01), kurš ikdienā dzīvo ASV.

Pērn Covid-19 pandēmijas dēļ pasākumi tika atcelti un Šamonī neuzņēma taku skrējējus. Latvijas pārstāvju līdzšinējais lielākais panākums ir 2018. gada Romāna Evarta 6. vieta UTMB.

 

Skarbajā Kirgīzijas velobraucienā finišu sasniedz Viškera un Alsberga duets

Iepriekš LSM vēstīja par velosacensībām “Silk Road Mountain Race” Kirgistānā, kur dalībniekiem jāsaskaras ar gandrīz visiem gadalaikiem, piedzīvojot visdažādākos laikapstākļus. Ceļos un bezceļos abi gargabalnieki pavadīja 10 dienas 13 stundas un 45 minūtes, kopā 1800 kilometros pieveicot 30 000 augstummetrus, kuri sniedzās līdz pat četru kilometru augstumam virs jūras līmeņa.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Toms Alsbergs (@tomsalsbergs)

 

''Salacas maucienā'' uzvar starptautiska airēšanas komanda

Tikmēr nakts airējienā “Salacas mauciens” – no Vecates pie Burtnieku ezera līdz Vecsalacai netālu no Salacgrīvas – 100 kilometros ātrākais divnieks bija starptautisks, un tajā brauca gargabalniece Ilze Balode un lietuvietis Arūnas Dubauskas, Salacas upēt pavadot tikai minūti ilgāk nekā deviņas stundas.

 

Diāna Džaviza turpina gatavoties Spartatlonam

Tikmēr cits lietuvietis, Latvijā savulaik pabijušais Aleksandrs Sorokins nedēļas nogalē Polijā laboja 1997. gada grieķa Janis Kuoros (Yiannis Kouros) rekordu 24 stundu skrējienā. Tagad jaunais diennakts skrējienu pasaules rekords ir 309,399 kilometri.

Bet Latvijas rekordiste Diāna Džaviza naktī uz svētdienu treniņnolūkos Austrijā piedalījās 100 kilometru skrējienā, kur starp septiņiem vīriem (kā pasakā par septiņiem rūķīšiem) uzvarēja absolūtajā vērtējumā (8:34:21) un ātrāko stiprā dzimuma pārstāvi pārspējot tieši par stundu (9:34:00). Divkārtējā Rīga-Valmiera čempione ar šādu rezultātu varētu vēlreiz labot sev piederošo trases rekordu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by diana dzaviza (@runningdiana)

Pērnruden Vīnē dzīvojošā salacgrīviete Vācijā laboja Latvijas rekordu 24 stundu skrējienā (228,962 km) un šobrīd turpina gatavoties 246 kilometru vēsturiskajam Spartatlonam, kas šogad Grieķijas saulē plānots 24.–25.septembrī. Leģenda vēsta, ka ziņnesis Feidipīds 490. gadā pirms mūsu ēras steidzās no Atēnām uz kaimiņu pilsētvalsti Spartu pēc palīdzības karā ar persiešiem, tikai pēc tam sekoja vairāk zināmais varonīgā kareivja skrējiens no Maratonas līdz Atēnām, kur sabruka un mira pēc ziņas par uzvaru.

 

Rīgas maratonā startē daži unikāli skrējēji

 

Pieminot maratona skrējienu, jāatzīmē, ka kopš 1991. gada, kad risinājās pirmais Rīgas maratons, maratona 42,195 kilometru distanci līdz šim pieveikuši tikai divi skrējēji – Arnis Vērmels un Andulis Šmidlers. Arī šogad abi bija starta sarakstā, tomēr pirmie rezultāti rāda, ka Vērmels nav startējis. Savukārt, pēc veselības likstām jūlijā, Šmidlers beidza skrējienu pie 35 km atzīmes, pēdējos jaunās trases kilometrus atstājot nākamajai reizei. Pagaidām Rīgas maratona veterānu duelī saglabājas neizšķirts – 29:29.

Vēstīts, ka Rīgas maratonā startēja arī Evija Reine (3:43:52) no Bērnātiem, kura ir gatava decembra vidū piedalīties ekstremālajā maratonā Antarktīdā.

 

Šonedēļ Igaunija uzņems EČ rogainingā, bet Sigulda – vēsturisko Vienības braucienu

Pagājušajā nedēļā noslēdzās skriešanas seriāls “Izskrien Rīgu”, bet šonedēļ galvaspilsētas iedzīvotāji aicināti uz pludmales skrējienu Vecāķos. Aizvadītajā nedēļas nogalē risinājās arī velobrauciens Ķekavā un LČ MTB riteņbraukšanā Kūku pagastā, kur uzvaras svinēja liepājnieks Oskars Muižnieks un Beate Kovgere. Šajā nedēļas nogalē, 5. septembrī, Siguldā risināsies vēsturiskais Vienības brauciens, pet pirms tam nakts taku skrējiens turpat Siguldā.

Savukārt rogaineri dosies uz Igauniju, kur tiks noskaidroti kontinenta čempioni. Starta sarakstā ir arī pagājušajā nedēļā Monblānā skrējušais Pēteris Grīviņš, tomēr viņš no savas dalības ir atteicies. Bet tas nenozīmē, ka Latvijas pārstāvji mājās atgriezīsies bez medaļām.

Nedēļas nogalē Dānijā risināsies EČ piedzīvojumu sportā un sacensību norises vietā jau ieradusies Latvijas komanda, ko pārstāvēs Toms Puravs un Svetlana Kuļčihina, kā arī mākslinieki Jānis Blanks un Kristaps Epners.

Covid-19 pandēmijas dēļ septembrī atcelti ne tikai BMX Eiropas kausa posmi Valmierā, bet arī Rozentāla skriešanas svētki Saldū. Taču reģistrācija sāksusies Valmieras maratonam, Siguldas kalnu maratonam un novembra svētku skrējienam "Patriots" Ložmetējkalnā. Bet nākamnedēļ, 11 septembrī Monblānā pabijušie taku skrējēji būs sastopami Kandavas Stirnubukā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt