Pasaules skriešanas čempionāts Rīgā notiks no 29. septembra līdz 1. oktobrim. Kamēr pirmajās dienās paredzētas dažādas ar pasākumu saistītas aktivitātes un konferences, paši skrējieni plānoti svētdien. Dalībniekiem būs iespēja piedalīties jūdzes, piecu kilometru vai pusmaratona skrējienā. Katrā distancē atsevišķi notiks sacensības elitei un masu ieskaitē, kurā var skriet ikviens interesents.
Iespēju piedalīties izmantos arī armijas virsnieks Caune, kurš programmā "Mans pirmais pasaules čempionāts" 12 nedēļu garumā gatavojas pusmaratonam jeb 21 kilometra skrējienam.
"Neliels nogurums ir piezadzies, tik intensīvi skriešanai līdz šim neesmu trenējies," sarunā ar LSM.lv atklāja Caune.
"Visu laiku vientuļie treniņi, maršruti vieni un tie paši," paskaidroja Caune, norādot, ka Rīgā nemaz nav tik daudz iespēju skriet, ja izvēlas maršrutu bez luksoforiem. Ikdienā Caune izvēlas maršrutu Mežaparkā un tā apkārtnē – vieta ne tikai ir ērtā tuvumā, bet arī atbilst labvēlīgiem skriešanas apstākļiem. Caunes ierastajos maršrutos tiek iekļauta arī Juglas apkārtne, Šmerļa mežs un Biķernieku trase.
Par skriešanu Caune neaizmirst arī, dodoties tālāk ārpus mājām.
"Ja ir iespēja komandējumā vai atvaļinājumā izskriet kaut kur ārvalstīs, tad to arī daru," pauda virsnieks. "Pagājušo nedēļu pavadīju Slovēnijā, pamainīju vidi, izskrēju tur. Tūlīt dodos uz Albāniju, tur atpūtīšos un, protams, arī sekošu līdzi treniņu grafikam," sacīja Caune.
"Gribas savu personīgo rekordu izskriet," teica skrējējs. Līdz šim pusmaratona distanci viņš ātrāk par stundu 32 minūtēm nav veicis, tāpēc priecātos, ja izdotos iekļauties pusotras stundas laika atzīmē.
Pilnvērtīgi sagatavoties skrējienam Caunem palīdz "Mans pirmais pasaules čempionāts" eksperti. Aprast ar profesionālo pieeju sākotnēji nav bijis vienkārši.
"Līdz šim, kad pats gāju trenēties, es skatījos tikai uz skriešanas tempu – minūtēm kilometrā," sacīja Matīss. Tagad visiem programmas dalībniekiem veikti laboratorijas testi, lai noteiktu pulsa zonas, un treneru pavadībā izstrādāts skrējējam pielāgots plāns.
"Svarīgi ir bāzes attīstošie skrējieni, kas man ir līdz pulsam 145," skaidroja Caune.
"Tie lēnie skrējieni man visvairāk nepatīk, bet tie ir visvairāk vajadzīgi," smējās sportists.
Lai gan šādi laboratorijas testi skrējējiem ir ļoti svarīgi, paši par sevi tie neko nedod. Ir nepieciešams treneris, kas spēj sagatavot atbilstošu programmu. Šeit Caunem talkā nāk titulētā skrējēja Jeļena Prokopčuka. "Viņa sastāda manu treniņu grafiku atbilstoši maniem pulsiem, maniem sirds ritma griestiem," skaidroja Caune.
Trešdienās programmas "Mans pirmais pasaules čempionāts" dalībnieki kopā ar saviem ekspertiem trenējas Rīgā.
"Tad [Prokopčuka] dod visvairāk padomu, pastāsta par niansēm. Tur noteikti ir jāieklausās," pateicīgs par leģendārās sportistes palīdzību ir Caune.
Skriešanu Caune vairs nespēj iedomāties bez pulsometra, jo tas ļoti palīdz, plānojot treniņus. "Programmas ietvaros iedeva pulsometru un pulksteni, kas tieši piemērots skriešanai. Šie gadžeti iedeva papildu motivāciju skatīties un pētīt, kā strādā sirsniņa dažādos apstākļos," teica skrējējs.
"Jebkuram, kas grib sākt skriet, pulsometrs un pulkstenis ir divas nepieciešamās lietas," uzskata Caune.
Tāpat viņš norāda, ka vajadzīgi kvalitatīvi skriešanas apavi. "Apģērbs atkarīgs no laikapstākļiem un katra paša preferencēm," piebilda Matīss.
"Gatavošanās čempionātam ir ne tik ļoti par skriešanu, bet par attieksmi un disciplīnu," teica Caune. Viņš uzsvēra, ka 12 nedēļu garumā ir cītīgi jāgatavojas mērķiem un jāprot atrast laiku treniņiem. "Tas ir par to režīmu, ko tu spēj ievērot," skaidroja skrējējs. Pat ja, piemēram, vakarā paredzēts kāds pasākums, Caune piecelsies agrāk no rīta, lai tikai būtu aizvadījis treniņu, kaut gan kopumā dod priekšroku vakara skrējieniem.
"Nedrīkst būt nekādas atrunas, nedrīkst izlaist treniņus. Tas veido disciplīnu," uzsvēra armijas virsnieks.
Katru nedēļu Caunem paredzēti pieci treniņi, kurus saplāno speciālisti. "Es jau zinu, ka pirmdienas man ir brīvas, jo svētdienās ir garais skrējiens," teica Caune, atklājot, ka pirms nedēļas veica 20 kilometru skrējienu.
"Arī piektdiena sanāk brīva, pārējās dienās es skrienu," norādīja sportists. Viņš arī piebilda, ka zina, kurās dienās paredzēti ātruma treniņi, taču konkrētus uzdevumus sagaida no treneriem.
Liels izaicinājums Caunem ir rīta treniņi, tāpēc viņš no tiem parasti mēģina izvairīties, saplānojot grafiku, lai skriešanas kurpes varētu vilkt vakarā. "Atbalstu tikai vakara treniņus," viņš teica.
Īpaši nepatīkami rīta treniņi bijuši vasarā, kad gaisa temperatūra bija augstāka. Tomēr ne vienmēr var izvairīties no rīta treniņiem, jo mēdz gadīties, kad vakari ir saplānoti. "Tad ir ļoti svarīgie iesildīšanās daļa, atmošanās," paskaidroja skrējējs.
Ikdienā Caune ir armijas virsnieks, taču tas viņam nav šķērslis ceļā uz pasaules skriešanas čempionātu. Tieši pretēji – skriešana pat palīdz uzlabot disciplīnu un laika plānošanu.
"Kļūstu vairāk punktuāls. Zinu, cik man jāizdara, cik ātri. Tas arī pārnesas vēlāk uz ikdienas pienākumiem," norādīja Caune. "Ikdienā pavadu daudz laiku pie datora, kā liela daļa mana amata brāļu.
Tas, iespējams bija viens no iemesliem, kāpēc Caune nolēma pieteikties skriešanas programmai.
"Gribu pierādīt, ka pat ar sēdošu darbu, ģimeni un visu pārējo var atrast laiku skriešanai vai jebkāda cita veida aktivitātēm," teica Caune.
Skriešana ir ne tikai nodarbe, kas palīdz ķermenim, bet arī prātam. Skrienot ir iespēja atslēgties no ikdienas raizēm un pabūt pašam ar sevi. "Patīk tas brīdis, kad no visa atslēdzies un padomā par lietām, par ko ikdienā varbūt nesanāk padomāt," teica Caune.
Sportam Caune ir pievērsies jau no skolas gadiem. "Jau pamatskolā skrēju krosus un piedalījos vieglatlētikas sacensībās," atklāja pašreizējais armijas virsnieks. Par savu bāzes sportu Caune atzīst basketbolu, kas viņam allaž ļāvis būt pietiekami atlētiskam. Ar šo sportu hobija līmenī viņš turpina nodarboties vēl arvien.
Lai gan basketbols ir tuva lieta, tas tomēr neļauj pabūt pašam ar sevi, teica Caune. Tieši tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņš izvēlējies nodarboties ar abiem sporta veidiem.
Līdzīgas skriešanas programmas bijušas arī iepriekš, kur varēja pieteikties, lai ekspertu pavadībā gatavotos Rīgas maratonam. Caune neslēpj, ka mēģinājis pieteikties arī iepriekš, tāpēc īpaši priecīgs, ka šoreiz tas izdevies. "Iepriekš netiku izvēlēts šajā programmā, bet iedvesmojos no tiem, kas to dara," teica sportists.
"Ceru, ka es iedvesmošu tālāk kādu, vismaz vienu cilvēku," smējās Caune.
Viņš arī aicina ikvienu pievērsties skriešanai un sekot citu cilvēku piemēriem. "Sākums varbūt būs grūts, bet pēc tam iestrādāsies ikdienas rutīna, ka pat nevarēs iedomāties, ka šodien neiešu skriet," teica Caune.
