Visbiežāk adīšana esot vakaru nodarbe, tomēr jau daudzus gadus ''Avota'' dāmas jūnija otrajā sestdienā - Vispasaules publiskās adīšanas dienā ar adīkļiem rokās sastopamas pilsētas skvērā.
Irēnas kundze adot cik vien sevi atceroties, bet šodien līdzi atnesusi arī vērpjamo ratiņu:
"Vīrs jau kādreiz smējās, ka es šito darbu (vērpt un šķeterēt) varot pat pusaizmigusi. Adīt es sāku jau no bērnības, bet vērpt es sāku pirms kādiem 35 gadiem."
Skvērā izveidota arī ekspresizstāde ar ziemā paveikto, bet šodien čaklās rokdarbnieces ada mazmazītiņas zeķītes un zīdaiņu guļammaisus jeb kokonus.
Ideja par piedalīšanos labdarības akcijā ''Sasildi mazo sirsniņu'' dobelniecēm radusies jau pirms trīs gadiem Ziemassvētkos, tomēr šķitis, ka labos darbu vajag darīt biežāk.Tāpēc ik gadu publiskās adīšanas dienā top dāvana pilsētas slimnīcas dzemdību nodaļas mazuļiem.
"Vispieprasītākie ir kokoniņi jeb mazuļu guļammaisi, kuros mazais bērniņš ļoti ērti jūtas, un arī zeķītes. Sākotnēji mēs adījām gan cepurītes, gan cimdiņus un citas dažādas lietas, bet ar laiku izkristalizējās, ka visvajadzīgākās ir šīs divas lietas,'' skaidro labdarības akcijas uzsācēja Eva Kulmane.
Pagājušajā gadā slimnīcai dāvāti 100 adījumi, un sievas cer, ka šogad nebūs mazāk. Nobeigumam tuvojas arī rokdarbnieku dāvana Latvijas simtgadei - 100 metrus garā šalle, kurā ieadītas visas labās domas un vēlējumi.
"Labas domas ieadu - lai labāk dzīvot būtu, lai būtu miers uz zemes un lai lietus nolītu," par ieadīto vēlējumu saka adītāja Ļoļa Grigorjeva.
Uz kopīgu adīšanu un pieredzes apmaiņu rokdarbu lietpratējas un iesācējas aicināja arī tautas lietišķās mākslas studijas “Rītausma” un “Irbi” Rīgā un citviet Latvijā.
