Kultūra

Jaunā galerija "Sukubs" grib atdzīvināt leģendārās 20.gadu Rīgas bohēmas vietas garu

Kultūra

Izstāde par Preses ballēm

Grāmatu "Latvieša cimdi" pārtulko četrās valodās

Grāmatu «Latvieša cimdi» pārtulko četrās valodās

Pirms četriem gadiem klajā nāca tautas daiļamata meistares Marutas Grasmanes grāmata „Latvieša cimdi” – ļoti bagātīgs un vizuāli skaists izdevums par latviešu etnogrāfiskajiem cimdiem.Tā ātri kļuva populāra ne tikai latviešu, bet arī ārzemnieku vidū, kuri to pirka, viesojoties Latvijā, un pieprasīja interneta veikalā.

Reaģējot uz šo interesi, grāmata tagad pārtulkota četrās valodās – angļu, vācu, norvēģu un japāņu, un šodien tautas tērpu centrā „Senā klēts” notiks tās atvēršanas svētki.

„It kā viņi gribēja uz vāka atstāt virsrakstu latviešu valodā, bet es kā autore gribēju, lai tur ir uzrakstīts japāņu valodā” – autorei Marutai Grasmanei uz galda priekšā jaunais izdevums japāņu valodā, un jau grāmatas vāks izskatās patiešām interesants, jo uz tā redzami cimdi latviskos rakstos, kas savijas ar izteiksmīgajām japāņu rakstu zīmēm.

Grāmata iztulkota arī angļu, vācu un norvēģu valodā, bet tieši ar tulkojumu japāniski bijis vissarežģītāk, jo - tā kā cimdu raksti ir saistīti ar dažādiem mūsu tautai svarīgiem simboliem, tiem dažkārt nav analoga japāņu valodā vai arī šie simboli nozīmē ko citu, piemēram, daudz nācies piestrādāt, lai atšifrētu tādas zīmes kā jumis, ūsiņš, vilkapēda, arī zalktis, stāsta projekta vadītāja Monta Grasmane:

„Piemēram, zalkti angliski sauc par „grass snake” jeb „zaļo čūsku”, un viņi pārtulkoja „zaļā čūska”, bet japāņiem tā ir indīga čūska. Visu laiku nācās domāt līdzi, lai nebūtu šādu pārpratumu. Jo mums zalktis ir ar pozitīvu nozīmi, mājas svētība. Mums vajadzēja atrast vārdu, kas izsaka ko līdzīgu. Japāņiem kaut kas līdzīgs ir labdabīgais pūķis. Tā kā visu laiku sekojām līdzi tulkojumam, lai tas atbilstu tai idejai, kā mēs to saprotam”.

Ideja tulkot grāmatu četrās svešvalodās radās, pateicoties vērojumiem, ka pirms četriem gadiem izdotā grāmata latviešu valodā piesaista ne tikai cilvēkus Latvijā, bet arī ārzemniekus:

„Kad iznāca latviešu grāmata, mēs redzējām, ka to sāka pirkt ārzemju tūristi un pēc tās bija arī pieprasījums internetā. Mums rakstīja e-pastus, ka grib nopirkt. Internetā jau ilgus gadus pastāv tāda adītāju vietne „Ravelry”, kurā satiekas adītāji no visas pasaules, un viņi interesējās par tiem rakstiem, un mēs padalījāmies ar viņiem, un viņi jau sāka adīt cimdus. Pēc tam šajā interneta lapā radās pat vesela nodaļa „Knit Like a Latvian”, tātad „Adi kā latvietis””.

Grāmatas autore, tautas daiļamata meistara Maruta Grasmane gandarīta, ka līdz ar grāmatas tulkojumiem plašāk pasaulē izskan arī Latvijas vārds. Lūk, viņas versija, ko nozīmē adīt kā latvietim un ar ko šī mūsu adīšana ir tik īpaša:

„Es domāju, ka tādu cimdu kā mums - ar tik bagātīgu kompozīciju, ar tik bagātīgām rakstu zīmēm un krāsām - vispār pasaulē nav.Es domāju, tas iedvesmoja šīs pasaules adītājas. Man liekas, viņām arī patika rakstu elementi. Nu, piemēram, Skandināvijas valstīs ir populāra zvaigznīte, varbūt kaut kur arī saulīte, bet mūsu saulītei ir vismaz pieci vai seši varianti. Liela daudzveidība.Un, piemēram, ir interesantu pastāstīt savai draudzenei, ka es tagad adu cimdu ar vilkapēdu rakstu vai cimdu ar vēzīša rakstu. Pie tam šīs rakstu zīmes, ieadot sev cimdā, veicina auglību, mīlestību. Es domāju, tas arī viņas ļoti uzrunāja”.

Latviešu cimdi ir arī ļoti smalki izstrādājumi, ļoti svarīga nozīme to radīšanā ir dzijai un adatām, tāpēc, braucot kā pasniedzēja uz semināriem ārzemēs, Maruta Grasmane vienmēr ņem līdzi savas adatas un dziju.

Ņemot par pamatu latviskos cimdus, ārzemniekiem tie tomēr vienmēr sanāk ar savu nacionālo piesitienu , bet kā atzīst Maruta Grasmane – tas tieši ir ļoti interesanti un radoši, jo garlaicīgi būtu,  ja rastos tikai pilnīgi identiskas kopijas.

Patiecoties tikko klajā laistajām grāmatām, iespējams, tagad taps ļoti interesantas latvisko cimdu angļu, vācu, norvēģu un japāņu versijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti