Darbu gaitā veikta arkas attīrīšana, apmetuma atjaunošana, metāla medaljonu restaurēšana, dekoratīvo daļu, jumta un nosegumu atjaunošana, kā arī pamatu nostiprināšana. Tāpat arkas apkārtne atbrīvota no krūmiem un koku zariem.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis norādīja, ka Aleksandra vārtiem ir gara un sarežģīta vēsture. „Rīdzinieki var būt lepni, ka mums ir šāda arka. Tā ir vienīgā Baltijā, un līdzīgas arkas ir vairākās lielākajās Eiropas pilsētās,” sacīja Gailītis.
Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs norādīja, ka paredzēts piešķirt līdzekļus arī arkas apgaismošanai.
Aleksandra triumfa arkai šogad aprit 200 gadi. Tā celta laikā no 1815. gada līdz 1817. gadam par godu Krievijas uzvarai 1812. gada karā un Aleksandra I nopelniem franču karaspēka sakāvē.
Sākotnēji Aleksandra triumfa arka atradās tagadējā Brīvības ielā pie VEF tilta, 1904. gadā tā tika pārvietota uz Šmerļa ielu, bet 1936. gadā novietota pašreizējā atrašanās vietā pie Viesturdārza.
Arka bija ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, un tās atjaunošanai pašvaldība atvēlēja 120 000 eiro. Restaurēšanas darbus organizēja Rīgas pieminekļu aģentūra.
Sagaidot Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus, Viesturdārzā veikta arī Dziesmu svētku pieminekļa aprūpe - notīrītas un novaskotas ģīmetnes, notīrīts no dolomīta blokiem veidotais mūris un atjaunoti soliņi.
Tāpat Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir veicis apjomīgu darbu, lai atjaunotu parkā esošo strūklaku. Tika iztīrīts strūklakas baseins, aizvedot ievērojamu daudzumu samesto atkritumu un sakritušo lapu un zaru, sakoptas baseina sienas un salabotas tā pamatnē esošās plaisas, kā arī nostiprinātas apmales. Baseins ir sagatavots svinīgajam Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumam, kas notiks 1. jūlijā. Virs baseina ir izveidota speciāla peldošā instalācija Dziesmu svētku zīmes veidā. Savukārt, noslēdzoties Dziesmu svētku svinīgajiem pasākumiem, tiks iedarbinātas arī visas četras tajā izvietotās strūklakas.
Viesturdārzs savu nosaukumu ieguva par godu zemgaļu ķēniņam Viestardam jeb Viesturam. Tas ir senākais Rīgas parks, kas ir slavens ar to, ka tieši šeit Rīgā aizsākās Dziesmu svētku tradīcija - 1873. gadā šeit notika Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Kā vēsta vēstures liecības, toreiz dārzā pulcējušies 45 kori un 16 orķestri, kopskaitā 1019 dalībnieki un aptuveni 11 000 klausītāju.
Atzīmējot Dziesmu svētku simtgadi, 1973. gada 21. jūlijā parkā atklāja šim īpašajam notikumam veltītu pieminekli „Dziesmu svētki”. Pieminekļa ansambli veido memoriālā siena ar dižāko latviešu komponistu portretu ciļņiem, 4,7 m augsts akmens un ūdens baseins ar strūklakām.
