Stopiņos ir savs kultūras kanons. No Līgo parka līdz pat «Kalēju» mājām Līčos

Braucot pa Augusta Deglava ielu, netālu no Rīgas robežas biju ievērojusi autobusa pieturu “Liepiņas”. Daudzstāvu namu pakājē koki gan šur tur saglabājušies, bet kādas īpašas liepiņas tā arī neieraudzīju. Izrādās, ka nosaukuma vaininieces ir senas mājas, kas, neizkustot no vietas, vismaz četras reizes mainījušas adresi. Tagad “Liepiņas” atrodas Ulbrokas ielā 32 un ir uzskatāms piemērs, kā Rīga pārbīda savas robežas uz tuvējo ciemu – šajā gadījumā Dreiliņu -  rēķina.

Dreiliņi ir viens no deviņiem ciemiem Stopiņu novadā, kurā vēl ietilpst: Ulbroka, Saurieši, Cekule, Rumbula, Līči, Dzidriņas, Vālodzes un Upeslejas. Man pašai bija pārsteigums, kādi vareni vīri stāvējuši kūmās Dreiliņiem, Ulbrokai un Stopiņiem.

Arī pārējo ciemu vārdi atbilstoši leģendai esot piesaistīti vai nu kādai zīmīgai vietai vai personai, piemēram Dzidriņa bijusi kāda apsviedīga kolhozniece. Taču vairākiem vietvārdiem (Cekule, Rumbula) man līdz šim nav izdevies atrast skaidrojumu. Ja jums tas ir zināms, lūdzu padalieties! 

Arī autobusa pietura “Brazīlija” Garajā ielā Dreiliņu ciemā sākumā šķiet tāda muižas laiku ekstravagance, jo ne vienā vien Latvijas vietā muižnieki eksotiskus nosaukumus devuši visai parastām vietām. Taču dreilinieši vārda izcelsmi skaidro pavisam konkrēti, bet katrs uzsver savas nianses.

Žurnālista gaitās esmu pārliecinājusies: ja gribi vairāk uzzināt par kādu vietu, ielu, māju vai cilvēkiem, noteikti jāiet uz apkaimes bibliotēku. Tur esmu satikusi fantastiskus cilvēkus un uzzinājusi neiespējamas lietas, jo bibliotēkas ir kā medus kāres, kur katrs ienācējs atnes savu medus kanniņu. Arī Ulbrokas bibliotēka nav izņēmums, un bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane ir ne vien prasmīga vērtību vācēja un glabātāja, bet arī ideju ģenerators.

Un - skat! - Stopiņiem ir savs kultūras kanons. Tur vieta gan 37 metrus garai tautiskai jostai, ko noauduši 427 lieli un mazi novadnieki, gan novada tautas tērpam, kura tapšanai ideju pasvieda mākslinieks Uldis Sterģis, bet īstenoja Ārija Liepiņa ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Ulbroka”audējām. Nu jau vairākus gadus Daiga aicina iepazīt kultūras kanonā ietvertās ēkas: no pirtiņas līdz kūtij un smēdei un no mājas līdz mūža mājai.

Ulbrokas centram cauri vijas Institūta iela, kam abās pusēs atrodas lielākoties padomju laikā (1960.-1980. gados) būvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas. Ēkās izvietojušās arī sabiedriskās iestādes, bet nākamgad tiks atklāts jaunais novada Kultūras centrs, kura veidolā var saskatīt Stopiņu simbolu – bruņurupuci. Ielai piekļaujas Simtgades parks, kas izveidots Latvijas jubilejas gadā, bet pārdesmit soļu tālāk aiz ēkām paslēpies gleznainais Ulbrokas ezers – vietējo iecienīta un labiekārtota atpūtas vieta.

Mākslas vēsturniece, ulbrociete Vita Banga stāsta, ka trīsdesmitajos gados šurp vedis populārs tūrisma maršruts.

Pēckara gados Ulbrokas ezeru mīlējis gleznot mākslinieks Jānis Pauļuks un arī citi viņa amata brāļi apkaimē atraduši iedvesmojošas ainavas. Vairāki mākslinieki un komponisti vasarā apmetās tuvējās mājās, bet “Brasliņās” izveidojās neoficiāls kultūras centrs. Mājas saimniece Alma Brasliņa, baidoties no prāvās ēkas nacionalizācijas, daļu telpu atdeva vietējai bibliotēkai, kurā pati strādāja. Valdzinoši stāsti par mākslinieku bohēmu “Brasliņās” arī iekļauti Stopiņu kultūras kanonā.

“Brasliņas” atrodas Institūta ielā Vālodzēs tieši iepretī Līgo parkam - vēl vienai novadnieku iecienītai pulcēšanās vietai, kas iekļauta kultūras kanonā. Šo parku apkaimes iedzīvotāji izveidoja 1988. gadā Atmodas laika pacēlumā, bet ideja pieder tēlniekam Uldim Sterģim. Parku rotā akmeņi ar viņa darinātām latvju rakstu zīmēm, bet skaistā brīvdabas estrāde ar vislielāko koka grīdu Pierīgā vasarās ir populāra koncertu, festivālu un brīvdabas izrāžu vieta.

Dzejas dienās stopinieši nu jau vairākus gadus pulcējas citā kultūras kanona objektā - “Kalēju” mājās Līčos, kur dzimis un savu mūžu aizvadījis dzejnieks un tulkotājs Pēters Brūveris. Tur ciemojoties, šķiet, ka lietas runā dzejā. Vai varbūt “Prāta vētras” balsīs, izdziedot Pētera Brūvera vārsmas Dailes teātra izrādei “Šveiks”? 

 

"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.

Ulbrokas centrā ir vairāki ievērības cienīgi dažādu laiku kultūras un industriālā mantojuma objekti. Diemžēl privatizācijas līkločos savu īsto saimnieku pagaidām nav atradusi Ulbrokas muiža, kas kopš Agrārās reformas piederēja valstij. Ēku ieraugot, atliek vien nopūsties: tā paiet pasaules godība! Muižai pamatus lika Ulenbroku dzimta, bet pēdējie īpašnieki bija fon Mengdemi.

Visa Institūta ielas apbūve ar bijušā Latvijas Lauksaimniecības Mehanizācijas un elektrifikācijas institūta (tagad LLU Ulbrokas zinātnes centra) ēkām ir padomju laika arhitektūras mantojums, bet radiotornis atgādina par Ulbrokas radiocentru, kas tika sargāts kā acuraugs barikāžu laikā 1991. gadā, jo garantēja saziņu ar ārpasauli.

 

Diviem kaimiņu novadiem - Stopiņiem un Salaspilij - ir kāds kopīgs un ļoti svarīgs ceļš. Faktiski tas ir dzelzceļa uzbērums ar tiltu pār Mazo Juglu. 2009. gadā šo Rīgas–Ērgļu dzelzceļa maršrutu slēdza, bet sliedes demontēja. Taču no Cekules un blakus ciemiem pāri tiltam ved taisnākais ceļš vienam pie otra un uz tuvāko apkārtnes veikalu. Ikdienā uz tilta var sastapt gan kājāmgājējus, gan riteņotājus, bet ziemā dzelzceļa uzbērums esot iecienīta slēpošanas trase.

Dzelzceļa trasi daļēji izmantos arī topošais "Rail Baltica". Pirms vairākiem gadiem apkārtnē uzvirmoja baumas, ka nojauks unikālo metāla kopņu konstrukciju tiltu pār Mazo Juglu. Sarunās ar projektētājiem izdevās tiltu nosargāt, bet iespējams, ka to nāksies nedaudz pārvietot. Taču pārnovadnieki kopā panāca pašu galveno: tiltam tika piešķirts valsts aizsargāta kultūras pieminekļa statuss.

Jāatzīst, ka mūsu filmēšanas grupa Stopiņu kultūras kanonā vienbalsīgi iekļautu arī novada izcilās saimnieces, kuru prasmi apbrīnojam un cildinām no visas sirds!   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti