Kuldīgā Ventas krastus plāno padarīt pieejamākus pilsētniekiem un tūristiem

Kuldīgā Ventas krastus plāno padarīt vēl pieejamākus pilsētniekiem un tūristiem. Rast atbildes uz jautājumiem, kā to paveikt saudzīgi un gudri, ir viens no uzdevumiem apjomīgam projektam, ko šobrīd īsteno Kuldīgā. Pilsēta ir iesaistījusies starptautiskā projektā „Ainava pilsētā” jeb „UrbanLinks2  Landscape”. 

Kuldīgas novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “Grupa93” par pētījuma “Upes krasti: bioloģiskās daudzveidības, rekreācijas un plūdu draudu novēršanas pasākumu līdzsvarošana” un rīcības plāna par ainavas saglabāšanu, attīstību un pārvaldību vēsturiskā pilsētā izstrādi starptautiskā projektā “Ainava pilsētā” jeb “UrbanLinks 2 Landscape”.

Projekta ietvaros plāno iegūt vērtīgu informāciju par Ventas ielejas no Kuldīgas jaunā tilta līdz Veckuldīgas pilskalnam vēsturisko izmantošanu, tās ietekmi un teritorijas attīstības iespējām mūsdienās.

Kuldīgā Ventas krastus plāno padarīt pieejamākus pilsētniekiem un tūristiemInga Ozola

    Kaut arī šķiet, ka Kuldīgas vecpilsēta ar seno tiltu un rumbu jau tā ir pieejama interesentiem un ko tad vēl, Ventas ieleja ietver sevī daudz plašākas teritorijas gan ar vērtīgām pļavām, gan vietām, kuras var saukt par degradētām, kur drīzāk var iet pētīt nezāles.

    Viens no objektiem, kas pakāpeniski maina šo vietu, ir nesen izveidotā dabas taka gar Ventas krastu.

    “Ventas kreisā krasta sākuma posmā šī taka ir viens no elementiem, ar ko esam sākuši atjaunot bijušo degradēto teritoriju. Viena no pētījuma tēmām ir saņemt atbildes, ko ar šo takas zonu tālāk darām,” pastāstīja Kuldīgas Attīstības aģentūras direktors Kaspars Rasa.

    Aktuāls jautājums būs tieši bijušās rūpnīcas „Vulkāns” teritorijas izmantošana, uzsvēra Kaspars Rasa.

    „Daļa, kas piekļaujas Ventas kreisajam krastam. Tur nav saglabājušās industriālās būves, tur deponēti kokapstrādes atlikumi, skaidu kalni. Tā ir teritorija, kas ir aizaugusi, krasts aizaudzis ar kokiem, kas nav bijis vēsturiski. Tā bija atklāta ainava,” stāstīja Rasa.

    Projektu vadītāja no pilsētplānošanas grupas „G93” Anita Beikule savukārt akcentēja pilsētnieku nozīmi šajā projektā, jo būtu nepieciešamas vēl papildu fotofiksācijas.

    „Kuldīgas pilsētai jau ir plašs vēsturiskā materiāla klāsts, bet varbūt kādam ir kādas fotogrāfijas  vai kāds cits materiāls, ko mums varētu atsūtīt. Tas būtu noderīgi upes apauguma, aizaugšanas izpētei, kā izskatījās pirms 30, 50, 70 gadiem utt. Tas mums noderētu, novērtējot upes posmu tīrīšanas nepieciešamību vai tieši otrādi,” skaidroja Anita Beikule.

    Cik daudz zāģēt vai nezāģēt, kā tas ietekmēs krasta eroziju un kā izskatīsies no krasta otras puses. Tas būs plašs jautājumu spektrs, kas tiks apskatīts, uzsvēra projekta vadītāja.

    „Mūsu komandā ir dažādi speciālisti – ģeologi, biotopu eksperti, saldūdeņu eksperti, arhitekti utt. Šajā starpdisciplinārajā pieejā tad arī plānojam meklēt atbildi par upes krastu izmantošanu turpmāk,” sacīja Anita Beikule.

    Vienlaikus pilsētai top arī 3D vizualizācija, atklāja Kaspars Rasa. Kuldīgas iesaistīšanās šajā starptautiskajā projektā ir vēl viens darbu posms, lai pilsētu iekļautu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

    „Mēs veidojam tā, lai mēs varētu skatīties daudz plašāk, iekļautu attīstības programmu jaunajā, lai varētu pārvērst projektos, ko ieviest dzīvē, izmantot arī UNESCO,” sacīja Rasa.

    Praktiskais darbs jau ir sācies, un pētījuma rezultāti gaidāmi pirms nākamā gada vasaras. Projekta ietvaros tiks gūta vērtīga informācija par Ventas ielejas no Kuldīgas jaunā tilta līdz Veckuldīgas pilskalnam vēsturisko izmantošanu, tās ietekmi un teritorijas attīstības iespējām mūsdienās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pilsētvide
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti