"Rail Baltica"
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Projektā tika plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
Savu ceļu pa Latvijas galvaspilsētu “Rail Baltica” beidz Mūkupurvā. Caur šo apkaimi ies četrus kilometrus garš uzbērums no Imantas līdz pilsētas robežai. Tālāk būs estakāde, pa kuru sliedes aizvedīs līdz “Rail Baltica” Rīgas lidostas stacijai. Tā atradīsies pie īstermiņa autostāvvietas P1, kas ir pie ieejas lidostas ēkā, un daļēji virs ilgtermiņa autostāvvietas P2.
“Šajā virzienā mēs redzam lidostas termināli, tas ir Rīgas virziens. Bet tajā virzienā ir Mārupe. Dzelzceļa stacija tiks uzbūvēta simt metru no vietas, kur mēs atrodamies. Tās garums būs 400 metru, tā daļēji aizņems esošo autostāvvietu,” rāda “Rail Baltica” projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” projekta vadītājs Ingus Ozolants.
Arī pārējā autostāvvieta daļēji izzudīs. Tur, pēc lidostas plāniem, būs jauna piebūve.
“Stacijai būs trīs stāvi. Pirmais stāvs atradīsies ielas līmenī, tur būs tehniskās telpas un autostāvvieta zem stacijas. Otrajā stāvā atradīsies biļešu kases un uzgaidāmā zāle. Un trešajā stāvā būs peroni, tur brauks vilcieni,” ieskicē “Eiropas dzelzeļa līniju” projekta vadītājs.
Taču, tāpat kā Rīgā plānotās dzelzceļa līnijas ceļā uz lidostu ir šķēršļi.
“Ir dažas ēkas, kuras jānojauc vai jāpārvieto. Tur ir divas ēkas, kuras pieder “Latvijas gaisa satiksmei”, tās tiks nojauktas. Uzņēmumam būs jāpārceļas uz citu ēku. Ir arī katlu māja, kuru mēs pārvietosim,” stāsta Ingus Ozolants.
Taču kopumā varēs iztikt bez lieliem zaudējumiem. Infrastruktūra apkārt mainīsies, taču ne uz slikto pusi.
“Pēc projekta īstenošanas tur paliks tikai piebrauktuves velosipēdistiem, būs arī kādas vietas automobiļu novietošanai. Tātad apvedceļi būs izplānoti citādi,” rāda “Eiropas dzelzceļa līniju” pārstāvis.
Lidostas pasažieri par gaidāmo jauno transporta veidu priecājas. Īpaši ārzemnieki, kuru valstīs uz lidostām jau ved ātrgaitas dzelzceļš.
“Mums Francijā jau ir vilciens no lidostas. Tas ir ērti un lētāk nekā braukt ar taksometru. Diezgan droši. Tā ir laba ideja,” pārliecināts tūrists no Francijas Bernārs.
"Ļoti ērti. Tas ir ērti visiem. Gan pilsētas iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem, visiem," uzskata tūriste no Itālijas Lilija, kura Rīgas lidostā gaida taksometru, bet labprātāk brauktu ar vilcienu.
“Dzīvoju Maskavā, pastāvīgi izmantoju ekspresvilcienu uz lidostu. Tas ir ātri, ērti. Var ļoti precīzi izplānot laiku atšķirībā no taksometra un no citiem transporta veidiem. Arī autobuss var iekļūt sastrēgumā,” saka tūrists no Krievijas Mihails.
“Gaidu taksometru, tas ir ērti. Taču vilciens ir ērtāks. Tas ir daudz lētāks,” teic tūriste no Zviedrijas Karolīna.
Lai nokļūtu no vilciena lidostā, ārpusē no stacijas ēkas nebūs jāiziet. Uz lidostu vedīs liels stiklots koridors, kas atradīsies otrā stāva līmenī.
Kaut gan tūristiem ideja par vilcienu uz pilsētu patīk, taksometru vadītājiem “Rail Baltica” kļūs par konkurentu. Taksists Armens uzskata, ka līdz ar jauno dzelzceļa līniju saruks klientu plūsma taksometriem: "Ja es būtu atlidojis, kāpēc man braukt ar taksometru? Droši vien būs brošūras, viss būs kā Maskavā, tie atzarojumi. Jebkurā vietā varēs nokļūt. Vienīgais, ja gadījumā jau pilsētā cilvēkiem būs sarežģīti nokļūt līdz viesnīcai, tad viņi izvēlēsies taksometru."
"Manuprāt, 50 līdz 60 procenti noteikti brauks ar vilcienu. Visādā ziņā, ja es būtu tūriste, būtu atlidojusi un zinātu, kas te notiek, es arī brauktu ar vilcienu. Vienīgi, protams, nezinu, kādas būs vilciena biļešu cenas. Taču tas nemaz nebūs tik drīz," saka taksometra vadītāja Jana.
"“Rail Baltica” – tas būs savienojums ar centru. Tomēr cilvēki nebrauc tikai uz centru. Brauc uz dažādām pusēm. Biznesmeņi brauc uz kaimiņvalstīm, Liepāju, Ventspili, Jūrmalu. Tas viss paliks," norāda taksists Dzintars.
No Rīgas lidostas “Rail Baltica” vilcieni kursēs ne tikai Rīgas virzienā, bet arī dosies tālāk, šķērsojot Mārupes, Olaines, Ķekavas novadus, līdz Baldones novadā sliedes atkal savienosies ar “Rail Baltica” galveno trasi. Bet tālāk ir Iecavas novads, Bauskas novads, Lietuva un Polija.
Sižets krievu valodā:
