Gara gaidītāju rinda
Elizabete Vētra ir viena no rīdziniecēm, kuras dobe ir pašā Rīgas centrā – starp Barona, Tērbatas, Artilērijas un Lielgabalu ielām Sporta pils dārzos.
Sieviete stāstīja par savu dārzu: "Šis ir mans dārziņš, piecas kastes. Dārzniekiem ir vai nu trīs, piecas vai astoņas kastes. Teritorija – 12,5 kvadrātmetru katram dārziņam. Šeit garšvielas, tomātus un papriku pati audzēju no sēkliņām. Pētersīlis ir no maniem kaimiņiem, tas foršais ir, ka mēs maināmies. Kartupeļus jau novācu. Ārkārtīgi superīgi bija saprast, ka var izaugt kastē kartupelis!"
Rīdziniece Vētra ir mūziķe, šī ir viņas pirmā nopietnā pieredze dārzā – nu jau trīs gadu garumā. Tieši tikpat ilga ir arī bijušajā Sporta pils teritorijā iekārtoto dārzu vēsture.
Vētra stāstīja: "Pirmajā gadā manai māsai ar ģimeni bija dārziņš, man piešķīra vienu kasti, jo es tajā gaidītāju rindā bija tālu. Tā rinda aizvien ir ļoti gara, varētu uztaisīt vēl vienu dārzu no tiem, kas gaida, bet primāri bija seniori, ģimenes ar bērniem un cilvēki, kas dzīvo tepat apkārt. Bet mana māsa dabūja, un māsa man piešķīra vienu kasti."
Sieviete atceras, ka arī viņa jau pirmajā sezonā burtiski iemīlējusies šajā urbānā dārza konceptā, kur visi viens otram palīdzēja. Kastes dārzniekiem pirms trim gadiem bez maksas iedeva testēt vietējais uzņēmums SIA "Kronus", melnzemi saveda SIA "Ekozeme". Rīgas dome nodrošināja ūdens pievadu.
Liela komūna
Vētras māsa nopirka zemi citur, un Elizabete varēja pārņemt radinieces teritoriju. Tagad viņa koordinē visu Sporta pils kopienu. Vienas kastes izmantošana sezonā maksā pieci eiro, notiek regulāras teritorijas sakopšanas talkas.
Vētra sacīja: "Dārziņi tagad, ja nemaldos, ir 150, un aptuveni 200 dārznieki, jo vienā dārziņā var būt vairāki dārznieki. Partneri, dzīvesbiedri vai draugi. Komūna ir ļoti liela, mums ir savi komunikācijas kanāli, visu laiku apmaināmies ar aktuālo informāciju."
Sporta pils dārzi ir apjozti ar sētu, bet dalībnieki, lai laistītu augus un novāktu ražu, šeit var ierasties sev ērtā laikā, atverot vārtus ar čipiem. Daudzi zaļo salu pilsētas vidū izmanto arī vienkārši atpūtai. Katrā dārza teritorijā ir neliels galdiņš, ir smilšukastes bērniem, kioskā pieejami atspirdzinājumi. Dārznieki drīkst uzņemt arī viesus, bet publiskajās dienās šeit var ienākt ikviens. Piemēram, kā pagājušajā piektdienā, kad notika Rīgas domes atbalstītais Latvijas Radiokora koncerts. Interese par pasākumu bija liela, turklāt tas tika izziņots arī kā Sporta pils dārzu noslēguma koncerts.
Sporta pils dārzi pieejami līdz 30. septembrim
Sporta pils urbānajiem dārziem šis rudens būs pēdējais, tie vēl pieejami līdz 30. septembrim – tāda arī bijusi sākotnējā vienošanās ar teritorijas saimniekiem, igauņu uzņēmumu, kas šeit paredzējis celt daudzdzīvokļu mājas, stāstīja dārzu idejas autore Renāte Lagzdiņa.
Viņa apbūvei paredzēto, aizaugušo laukumu, kur vairāk nekā 10 gadus svilpoja vējš, noskatīja pa dzīvokļa logu. Savukārt ainavu arhitekte Ilze Rukšāne palīdzēja izdomāt, kā to iekārtot.
Lagzdiņa stāstīja: "Tas bija kovida pavasaris, un es pati ļoti gribēju sev dārzu. Biju saskatījusies pasaules pieredzi par urbānajiem dārziem, man tā ideja salikās kopā – izdomāju, ka šeit varētu būt pirmie Rīgas urbānie dārzi. Sazinājos ar īpašniekiem, paldies Dievam, viņi bija ārkārtīgi atsaucīgi."
Starplaikā teritorijas īpašnieki ir mainījušies. Pēc Sporta pils dārzu sociālo tīklu informācijas tas ir vēl viens igauņu uzņēmums – SIA "Rotermann Latvia".
Projekta ideja aizgūta Amerikā
"Tas, kas ir arī šī projekta veiksmes atslēga, – dārzkopība ir kaut kas, kas mums, latviešiem un arī igauņiem, ir ārkārtīgi pazīstams. Dārzs ir magnēts, kā ievilkt cilvēkus. Vai tie ir igauņu uzņēmēji vai citi sponsori, viņi saprot, ko dārzs spēj sniegt cilvēkam, ka tu jūties piederīgs savai vietai, savai kopienai," pauda Lagzdiņa.
Viņa šādus urbānos dārzus kastēs bija noskatījusi, studējot Amerikā. Lagzdiņa sacīja: "Pirms man radās šī ideja, es biju divus gadus dzīvojusi Ņujorkā. Ideja, ka pilsētā ir dārzi, ir arī mums. Jaunais veids, ka tas atrodas pilsētas centrā, pievērš uzmanību teritorijas pagaidu izmantošanai. Jau no 70., 80.gadiem ir vairākas tādas kustības, kur cilvēki caur augiem un to izmantošanu dārzos mēģinājuši piesaistīt uzmanību pilsētplānošanai un dažādiem veidiem, kā domāt par pilsētu."
Projekta nākotni redz arī Vidzemes tirgū
Kādiem vajadzētu būt Rīgas dārziem, kā tie jāpārvalda, un kur tiem atrasties? Šāds jautājums šobrīd aktualizēts arī pilsētas domē, apstiprināja Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punkta koordinatore Liene Masļeņņikova. Jūnija beigās noslēgusies pieteikšanās konkursam, lai par to veiktu pētījumu, drīz būšot zināms uzvarētājs, izpētei atvēlēts pusgads.
"Ir paredzēts, ka pētījuma veicējs pētīs citu valstu pieredzi ģimenes un sakņu dārzu attīstībā, veiks intervijas ar ģimenes dārzu teritoriju pārstāvjiem. Paredzētas radošās darbnīcas par šiem jautājumiem," sacīja Masļeņņikova.
Ģimenes dārzu teritorijas Rīgā ir daudzviet, piemēram, Lucavsalā, Ziepniekkalnā, Šķirotavā, Bukultos, Bolderājā, uzskaitīja Masļeņņikova. Nordeķu parkā jau otro gadu iekārtots kopienas dārzs kastēs līdzīgi kā Sporta pils teritorijā.
"Brīvo dārziņu skaits nemaz nav liels. Ja iedzīvotājiem ir interese par dārziņiem, tad ir iespējams apmeklēt pašvaldības īpašuma departamenta mājaslapu, kreisajā pusē pirmā ir ģimenes sakņu dārziņu sadaļa."
Pilsētas dārzkopība Rīgā patlaban attīstās visai haotiski.
Masļeņņikova skaidroja: "Ir teritorijas, kurās ir individuālie nomnieki. Tajā pašā Lucavsalā ir miksēts modelis. Tur ir nepilni 700 ģimenes dārziņi individuālajiem nomniekiem un vairākas lielas teritorijas, kas ir iznomātas biedrībām. Lucavsalā ir ļoti daudz dārzu – starp 1500 un 2000."
Lucavsalai pētījumā atvēlēta īpaša vieta, tā būšot kā modelis lokālplānojumam, kādu nākotnē vajadzētu izveidot visām pastāvīgajām dārziņu teritorijām. Arī līgumi ar dārzniekiem Lucavsalā jau tagad tiekot slēgti garākam laika periodam, līdz pieciem gadiem, nevis tikai uz gadu.
Rīgas dome gan noteikti turpināšot atbalstīt arī tādas privātas iniciatīvas kā Sporta pils dārzi, solīja Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība"): "Mēs labprāt gribētu, lai šis nepazūd un turpinās, tāpēc jau pavasarī teicām Sporta pils dārziem, ka te blakus ir Vidzemes tirgus, tur arī ir teritorija, kur ir salīdzinoši neizmantotas zemes. Tā nebūtu kopija Sporta pils dārziem, bet urbānā dārzniecība varētu turpināties."
Tikmēr paši Sporta pils dārznieki lūkojot arī citas iespējas.
