Panorāma

Unzas ceļš no Madagaskaras līdz Mērsragam

Panorāma

Igaunijā asas diskusijas par nodokļu celšanu

Rīgas bebri – sadzīvot vai izmedīt?

Rīgas bebri – sadzīvot vai izmedīt?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rīga ir mājas ne vien aptuveni 600 000 cilvēku, bet arī vismaz 80 bebriem. Divkājaino iedzīvotāju skaits sarūk, bet lielo grauzēju populācija pieaug, un tie rada arvien vairāk problēmu pašvaldībai un zemju īpašniekiem. Rīgas dome iecerējusi bebrus ierobežot ar izmedīšanu. Taču dzīvnieku draugi mudina meklēt humānākus risinājumus.

Rīgas pilsētas kanālā, meliorācijas grāvjos un aizaugušās teritorijās bebri jūtas ļoti labi un droši, jo šeit viņiem gandrīz nav dabīgo ienaidnieku – ne vilku, ne lūšu. Vienīgi – Rīgas dome.

"Bebri tik tiešām kā tādi lieli meistari sataisa māju sev un postu pārējiem, tad pašvaldībai ir jāiejaucas. Meliorācijas grāvjos viņi sataisa dambjus, nekustamie īpašumi, tajā skaitā mājas, applūst rudeņos un pavasaros," stāstīja Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens ("Jaunā Vienotība").

Aizvadīto trīs gadu laikā Rīgas dome tikai bebru dambju nojaukšanai vien iztērējusi 27 000 eiro. Tas ir, neskaitot citus izdevumus, piemēram, par applūdušo pagrabu vai ceļu remontu, apstādījumu atjaunošanu. Tādēļ pašvaldība par 30 000 eiro nolīgusi mednieku, lai līdz nākamā gada beigām nomedītu aptuveni 60 no 80 Rīgas bebriem.

"Tie bebri ir jāierobežo kādā humānā veidā. (..) Mēs, protams, viņus nešausim, jo pilsētā to nedrīkst darīt, bet tāds veids kā slazdi un lamatas – tas ir tas veids, par ko šīs organizācijas medību komisijā vienojušās," teica Ikstens.

Noķert bebrus un dzīvus pārvietot uz citām teritorijām neesot iespējams. Proti, domei nav izdevies atrast citas pašvaldības, kas šos dzīvniekus vēlētos ņemt pretī.

No izmedīšanas būšot pasargāti tikai Rīgas kanāla bebri. Ar viņiem pašvaldība iemācījusies sadzīvot, norobežojot kanālmalas kokus un apstādījumus, to vietā piedāvājot grauzējiem citu maltīti.

Lai atturētu bebrus no kanālmalas koku un apstādījumu graušanas, dome tos mēģina piebarot ar zariem. Un, spriežot pēc tā, cik rūpīgi nošķīta miziņa – bebriem šī maltīte gājusi pie sirds.

Taču visā pilsētas teritorijā šādus sadzīvošanas pasākumus īstenot būtu pārāk dārgi. Tādēļ citiem bebriem draud izķeršana un likvidācija.

Pret bebru iznīcināšanu savākti jau vairāk nekā 2500 paraksti portālā "Manabalss.lv". Tās autori uzsvēra – šāda rīcība būtu ne vien barbariska, bet arī bezjēdzīga, jo daba tukšumu nemīl un iznīcināto bebru vietā ātri ierastos citi. Turklāt slazdos var iekļūt un iet bojā arī aizsargājamu sugu dzīvnieki, piemēram, ūdri.

"Rīgas dome teica – mēs mīlam Rīgas bebrus, tikai pilsētas kanālā. Visus pārējos vajag nogalināt, tāpēc ka viņi kaitējuši mūsu kokiem, meliorācijas sistēmai," stāstīja "Manabalss.lv" iniciatīvas autors Georgijs Jakovļevs.

Aktīvisti iesaka naudu, ko pašvaldība iecerējusi maksāt medniekam, labāk izmantot, lai pasargātu pilsētas infrastruktūru no bebru postījumiem.

"Ir citādi pasākumi – nožogojumi, drenāžu ierīkošana. Bet likvidēt? Bebrs Eiropā ir īpaši aizsargājama suga! Mēs arī esam Eiropas valsts un mums jāmeklē citi pasākumi," norādīja "Manabalss.lv" iniciatīvas autore Jeļena Mirnaja.

Lai pašvaldība atkārtoti skatītu bebru ierobežošanas plānu, nepieciešami vismaz 2000 paraksti no rīdziniekiem vai cilvēkiem, kam Rīgā pieder nekustamais īpašums. Pārbaudot 2500 savākotos parakstus atklājies, ka aptuveni 700 neatbilst šīm prasībām, tādēļ parakstu vākšana tiek turpināta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti