Odometru grozīšana un kilometru notīšana Baltijas valstīs ir tikpat sena nodarbe kā lietotu auto imports no Rietumeiropas – atgūstot neatkarību un sākot ievest mašīnas no Eiropas, sākās arī kilometru notīšana jeb odometrā redzamo kilometru skaita samazināšana, tādējādi mākslīgi paaugstinot auto pārdošanas cenu un savu peļņu. Lietuvā par to līdz šim nekādu būtisku seku nebija, bet tagad ir izmaiņas – sākot no jūlija, ja tehniskajā apskatē tiks fiksēts mazāks auto odometra rādījums nekā iepriekšējā apskatē, tas tiks vērtēts kā nebūtisks bojājums, bet 2025. gada vasarā tas jau būs būtisks bojājums un lietuvieši saviem auto apskati iziet vairs nevarēs. Pašā Lietuvā šīs izmaiņas gan netiek uztvertas kā acīmredzams risinājums – autožurnālists un pazīstamā vācu autožurnāla "AutoBild" lietuviešu versijas galvenais redaktors Vitolds Miļus skaidro, ka valstī turpināsies diskusija un jāveido plašāka sistēma, lai kontrolētu odometra rādījumus:
"Šāda sistēma var strādāt, ja tā tiek ieviesta visur – pērkot apdrošināšanu, autoservisos, jebkur, kur ar mašīnu veic kādas darbības, katrā solī tiek fiksēts odometra rādījums.
Tad tas varētu būt iespējams. Ja vienkārši pērkat mašīnu, kas ir importēta, es domāju, ka nav cerību to izskaust. Viss paliek kā pa vecam un nekas nemainās."
Problēmas ar odometra rādījumu grozīšanu ir ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā, turklāt, pie mums tā, iespējams, ir pat lielāka nekā kaimiņos, saka Latvijas Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts): "Šī ir viena no fundamentālākajām, nopietnākajām problēmām auto tirgū Latvijā. Mēs atrodamies Eiropā numur viens pēdējā vietā, tātad, sliktākie rādītāji tieši ar odometru tīšanu. Tā mums ir mode un tradīcija no deviņdesmitajiem gadiem, tā nav izskausta un tā zeļ. Kāpēc? Jo ar to var iegūt lielus labumus.
Zaudējumi, ko nodara odometra tīšana Latvijā, ir 24 miljoni eiro gadā.
Kā? 35% no importētajiem auto tiek konstatētas manipulācijas. Ir konkrēts pētījums, un redzam šos datus. Auto vērtība tiek ietekmēta un mākslīgi pacelta uz augšu par vidēji 22%, un tas ir būtiski."
Viņš arī norāda, ka tādas pašas izmaiņas noteikumos piedāvās veikt arī Latvijā un tās varētu tikt skatītas Saeimas rudens sesijā. Problēma gan ir krietni plašāka, un tā skar visu Eiropu, Kulbergam paskaidrojot, ka Eiropā šāda krāpšanās ik gadu rada zaudējumus 1,3 miljardu eiro apmērā. Krāpšanos ar odometra rādījumu vienkāršāk fiksēt, ja auto vairākus gadus bijis vienā valstī, veicis tehniskās apskates un fiksēti visi dati. Ja auto importēts no ārzemēm, vairs nav tik vienkārši, jo ne visas valstis izpauž informāciju par odometru rādījumiem. Viena no tādām valstīm ir Vācija, kas ir lielākais tirgus Eiropā. Vārdi "tikko no Vācijas" ir viens no populārākajiem cilvēku pievilināšanas instrumentiem lietotu auto sludinājumos, bet pārliecināties, vai no Vācijas ievestam auto nav grozīts odometrs, ir sarežģīti. Kā stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš, Eiropas līmenī tiek strādāts pie izmaiņām, lai visas valstis dalītos ar šo informāciju.
Arī lietuviešu žurnālists Miļus piekrīt viedoklim, ka nepieciešama vienota Eiropas sistēma odometra rādījumu fiksēšanai, lai šo krāpšanos izskaustu: "Visi tie cilvēki, kas tirgo mašīnas un nodarbojas ar šo krāpšanos, viņi atradīs daudz veidu, kā šos noteikumus apiet. Katrai valstij ir savi noteikumi par daudz ko, bet, ja nav vienotas sistēmas visās valstīs, domāju tas ir ļoti, ļoti sarežģīti."
Auto pircēji arī šobrīd var pārliecināties par automašīnas odometra datiem Latvijā reģistrētiem auto, tos apskatot CSDD tīmekļa vietnē. Tāpat dažādi pakalpojumu sniedzēji piedāvā iegādāties atskaites par automašīnām pēc to VIN numura. Tā iespējams noskaidrot ne tikai odometra rādījumus, ja valsts ar tiem dalās, bet gan arī plašāku informāciju par noskatīto auto. Lai arī uzrunātie noteikumu izmaiņas Lietuvā vērtē pozitīvi un uzskata, ka tādas nāktu par labu arī Latvijā, izskaust šo nelegālo rūpalu, visticamāk, izdosies tikai ar izmaiņām visas Eiropas mērogā.
