Rīgas svētku pēdējā dienā - pilsētas stāsti dejā, teātrī, mūzikā, faktos, leģendās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Dejošanas prasmju papildināšana, runas mākas uzlabošana un izrādes, kas aicina domāt par mūsdienās svarīgiem tematiem. To visu un vēl daudz ko citu iespējams piedzīvot svētdien, Rīgas svētku pēdējā dienā.

Rīgas svētku izskaņā vēl iespējams paspēt apmeklēt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Par programmas „Rīgas gadsimtu stāsti dejā, teātrī, mūzikā, faktos, leģendās” vienu no vizuāli krāšņākajām norisēm saucama Rīgas seno deju koncertprogramma. „Jau tradicionāli mūsu krāšņajā Kolonnu zālē virpuļos dejotāji un spēlēs mūziķi. Un tur piedalīsies tādi fantastiski jauki šīs nozares ansambļi kā „Ballare” „Magnolija”, „Galms”, „Calendula”. Un jāsaka, ka ansambļi viens otru no mainīs pa pusstundai,” stāsta muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.

Lukašēviča norāda, ka šogad skatītājus priecēs īpaši krāšņi dejotāju tērpi. Tāpat visi apmeklētāji aicināti iegūt zināšanas seno deju prasmē.

Savukārt tiem, kam dejas nav sirdslieta, ir iespēja doties Rīgas gadsimtu stāstu skatuves ekskursijā. Tās laikā uzsvērta teātra un muzeju mijiedarbība, jo muzejus mēdz dēvēt par priekšmetu teātriem. „Tā kā šī gada Rīgas svētkiem caurviju tēma ir teātris, arī Rīgas dzīve nav vis vairākums gadsimtus iedomājama bez aktieriem, bez šīs skatuves valdzinājuma, arī tāds ļoti interesants notikums būs speciāli šiem svētkiem. Tiek gatavota interaktīva performance „Ciemos pie Rīgas rātskunga”. To veido aktieris un režisors Rolands Zagorskis un teātra klubs «Hamlets»,” norāda Lukašēviča.

Rolands Zagorskis pulksten 14 savā programmā akcentēs Rīgu kā multinacionālu pilsētu, tomēr pievērsīs uzmanību latviešu un latviešu valodas saglabāšanai. „Bet es ceru, ka nebūs tā, kā padomju laikos bija anekdote: 2030.gadā uz Mao Cze Duna ielas pie Brīvības pieminekļa divi latvieši klusi sarunāsies krieviski... Lai tas tā nenotiktu, es sūtīšu visādas enerģijas un tekstus publikā un auditorijā, lai tomēr paliktu tādā kā līdzsvarā viss.”

Turpinot teātra un valodas tematiku, Rīgas svētku viesi aicināti apmeklēt aktrises un pedagoģes Anitas Grūbes vadītās aktiermākslas un publiskās runas meistarklases, kas sākas jau pusvienos dienā. „Parunāšu arī par to, ka cilvēkam ir jāprot arī pareizi elpot, lai viņš labi runātu, lai viņš labi justos, lai būtu brīvs un nebūtu sastresojies. Lai ko viņš teiktu un lai kādā profesijā būtu, lai viņš būtu drošs un pārliecināts par to, ko dara un ko grib.”

Meistarklasēs Grūbe pieskarsies kā praktiskām pareizās runas iemaņām, tā arī garīgajiem tematiem: „Viss ir saistīts ar to, ko tu īstenībā domā, kāda ir tava pamatvērtību skala. Un tad ir tas, ko tu vārdos pasaki, jo vārdi ir galaprodukts ļoti sarežģītam domāšanas procesam, kas ir saistīts ar emocionālo pasauli un arī zināšanām. ”

Tāpat visas dienas garumā mazajiem un lielajiem apmeklētājiem piedāvāts radoši izpausties, zīmējot un veidot izstādi „Dzīves skatuve un mans teātris”. Šos un vēl daudzus citus pasākumus Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā iespējams apmeklēt šodien no pulksten 11 dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti