Jana vairākus gadus katru vasaru Jūrmalā meklē dzīves vietu savam dēlēnam un mātei, jo uz turieni viegli aizbraukt ar vilcienu un tuvumā arī jūra: „Bērns visu laiku dabā, pat ja 15 grādi un lietus līst, viņš tāpat skaidra ar basām kājām un vasarā neslimo. Un tas dod imunitāti, viņš labāk jūtas un interesanti pavada laiku.”
Šķirstīt sludinājumus ģimene sāk jau februārī, apmeklē vairākus desmitus vietu, kamēr atrod saimnieku, kam patīk bērni, un vietu, kas atbilst prasībām un pieejamai naudai. Tas izdevies par 600 latiem uz 3 mēnešiem: „Tur bija tāda pretimnākšana, ka bērnam bija augļi un ogas no dārza. Bet bija gadījums, kad noīrējām uz trim mēnešiem, bet pēc mēneša aizgājām prom. Jo izrādījās, ka saimniece necieš bērnus, un viņa tik šausmīgi pret viņu izturējās, ka mēs aizgājām prom.”
„Vēlamies vasaras mēnešos īrēt nelielu vasarnīcu vai istabiņu ārpus Rīgas, lai bērni vasaru nepavadītu dzīvokļa mūros. Var ar daļējām ērtībām. Lēti.” - šī sludinājuma autore Linda skaidro, ka citu gadu īrējusi māju Garciemā par 60 latiem mēnesī. Arī šogad viņa vēlas, lai divi dēli kopā ar auklīti un viņas meitu dzīvotu ārpus pilsētas. Bet tagad prasa mēneša īri no 700 līdz 3000 latiem. Šādu summu ģimene atļauties nevar.
Linda: „Pietiek ar dārzu: viss zaļš, un piepūšamajā baseinā paši salej ūdeni, kas uzsilst dienas laikā. Mums jau tās vasaras ir stipri viduvējas, un ar to pilnībā pietiek. Daži kvadrātmetri zaļumā nevis mūru blokos - ar to ir gana. Mana vīzija ir, ka varbūt ir kāda kundzīte gados, kurai gribas kompāniju un ir apnicis būt vienai. Ar mūsu aukli varētu viņai būt interesanti, jo ne jau visiem cilvēkiem ir ģimenes, kas vasarā brauc atpūsties.”
Īrēt māju Jūrmalā maksā arī 12 tūkstošus latu mēnesī. „Lauku ceļotāja” piedāvātās izmaksas atšķiras, tomēr nav lētas. Cenas Latvijas teritorijā variē. Piemēram, Duntē pie jūras māja diennaktī maksā 42 latus. Dagdā brīvdienu māja maksā 30 latus. Turpina Dagdas saimniece Melānija un Duntes saimniece Dagmāra: „Es pati Igaunijā par sliktāku vietu maksāju dārgāk. Mums ir ekskluzīva vieta, skaista mājiņa un tā kā mēs strādājam tikai vasarā divus mēnešus, es domāju, ka tas ir normāli."
„Mums ir samērā lēta brīvdienu māja, jo līdz mums neatbrauc cilvēki, tāpēc cena jāsamazina. Netālu ir vēl viens komplekss kur ļoti dārgi, bet viņiem varbūt smukāk, ērtāk ."
„Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele skaidro, ka pieprasījums pēc vasaras dzīves vietām laukos aizvien pieaug. Tas ir liels gan no Krievijas, kuras tūristi vēlas dzīvot pie jūras, gan arī no latviešiem, kas meklē atelpu no pilsētas. Lielākā daļa piedāvājuma ir domāts tieši vietējai publikai: „Tas ir ērtāk, ja nav jāuztur nekustamais īpašums, bet ka var noīrēt svešu īpašumu, kas tiek labi uzturēts, apkopts un kāds par to rūpējas. Var arī braukt uz Turciju, bet lai tur dzīvotu veselu mēnesi, diez vai pietiks [naudas]. Tas ir izsverami: kas ir 400 lati saimniekiem, ja viņam ir tikai divi mēneši, un kas tie ir jums. Piedāvājums veidojas no pieprasījuma, kas ir valsts ekonomiskā situācija.”
Lielu daļu vasaras īres tirgus aizņem arī jau sen nodibinātas attiecības - Jūrmalā ir mājas, kurās pa mēnešiem ir saraksts, kura ģimene kurā laikā uzkavēsies, un grafiks atkārtojas gadu no gada. Tāpēc arī informācija par šīm vietām nav publiski pieejama.
