“Ir ļoti daudz denacionalizētu māju īpašnieku, kuriem ir noslēgti ilgtermiņa vai beztermiņa īres līgumi, un šī māja ir bijusi ieķīlāta, nonākusi kaut kādas kredītiestādes rīcībā un tur ir daudz šādu īrnieku. Kā no viņiem tikt vaļā? Izdodot tāda veida likumu, ierobežojot vai saīsinot īres līguma termiņu, paceļot īres maksu,” pauda Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis, piebilstot, ka jaunais likums, kurš attiecas galvenokārt uz Rīgas namiem, nosaka, ka maksimālais īres termiņš ir 10 gadi.
Denacionalizētajiem namiem līdz 2036. gadam ir pārejas periods, bet, ja cilvēki nepiekritīs īres maksu izmaiņām, tas tiks risināts caur tiesu, minēja Bergmanis. “Arī īrniekiem ir jāsaprot, ka eiro kvadrātmetrā šobrīd nav īres maksa, tā ir apsaimniekošanas maksa, ar kuru mēs uzturam tikai māju, bet mēs nevaram investēt no viena eiro par kvadrātmetru ēku uzturēšanai,” uzsvēra Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšsēdētāja Rita Bednarska, piebilstot, ka iepriekš likums bija īrnieku pusē, šobrīd – abpusēji izdevīgs.
“Ir labāka īrnieku un izīrētāju aizsardzība, līdz ar to arī šī īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā bez maksas daudz ko nosaka – vienkāršs un ātrs risinājums parāda atgūšanā, izlikšanā un tā tālāk,” pauda Rīgas Namīpašnieku biedrības priekšsēdētāja.
Bergmanis sacīja, ka īres līguma ierakstīšana zemesgrāmatā sniedz drošības sajūtu īrniekam, jo tad tas būs saistošs arī nākamajam ēkas vai dzīvokļa īpašniekam. Tāpat viņš ieteica izveidot e-pasta adresi, jo saziņa ar tiesu izpildītājiem un zemesgrāmatu notiek elektroniski.
Saistībā ar jauno īres likumu īpašniekam jānodrošina vairāk pakalpojumu – aukstais ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apkure, un tagad tam pievienojas arī siltais ūdens un elektrība.
“Ja kādreiz īpašnieki mēģināja atbrīvoties no nevēlama īrnieka, atslēdzot elektrību, tas neskaitījās liels pārkāpums, tad tagad tas jau ir sodāms pasākums,” sacīja Bergmanis.
“Pārpērkot šos namus, investori, kuriem ir lielās naudas, ātri grib atbrīvoties no īrniekiem un tad arī rodas domstarpības, īrnieki tiek izlikti no dzīvokļiem, un, ja nevar citādi tikt galā, tiek atslēgti šie pakalpojumi,” minēja Rita, aicinot īpašniekus nenodarboties ar šādām ļaunprātībām, jo administratīvās atbildības likums juridiskām personām paredz naudas sodu līdz 14 000 eiro, fiziskām – līdz 1 400 eiro.
“Pie mums cilvēki var vērsties pēc palīdzības, jo saņemt bezmaksas juridisko palīdzību šajā jautājumā ir diezgan būtiski. Ļoti daudz cilvēku rīkojas neapdomīgi, jo viņiem vienkārši nav līdzekļu, par ko samaksāt juristam un vismaz iegūt pirmo juridisko padomu. Tātad to var izdarīt Rīgas pilsētas Īres valdē,” ieteica Bergmanis.
