Dūmu detektors - labs veids, kā pasargāt māju no uguns nelaimes

Šajās dienās karsts darba laiks sācies Liepājas skursteņslauķim Dainim Kreinātam, kurš sastapts brīdī, kad viņš kopā ar savu kolēģi strādā pilsētas centrā un kāpelē pa vecpilsētas koku māju jumtiem, lai tur tīrītu aizsērējušos skursteņus. Pagājušā sezonā viņam nācies saskarties ar daudziem nepatīkamiem gadījumiem, kad cilvēku mājās kūpējuši dūmvadi viens pēc otra. Bieži vien iedzīvotāji finansiāli nevarot atļauties sakārtot apkures sistēmas, vai vienkārši to nevēlas darīt.”

„Ir gadījumi, kad cilvēki netīra dūmvadus vai kurina ar slapju malku, vēl sliktāk, ja tiek kurināta plastmasa. Paši apdraud sevi un kaimiņus. Labi, ka tagad pašvaldības sākušas atbalstīt mazturīgas ģimenes un palīdz sakārtot apkures ierīces.”

Skursteņslauķis Dainis Kreināts uzskata, ka dūmu detektoru uzstādīšana dzīvojamās telpās ir labs veids, kā sevi pasargāt no ugunsnelaimes.

Skursteņslauķis novērojis, ka cilvēki arvien vairāk uzdod jautājumus par autonomajiem dūmu detektoriem un prasa palīdzību pareizi tos uzstādīt. To, ka šīs ierīces labi reaģē, viņš pārliecinājies mājās pats.

„Nebija dūmu, vienkārši nolēju kartupeļus izlietnē, pacēlās karstais tvaiks, un dūmu detektors ieslēdzās. Ir tā vērts, jo, piemēram, ir ventilācijas sistēmas, kas savienotas ar kaimiņiem, no kurienes var ieplūst dūmi. Arī daudzdzīvokļu mājās, kur ir centrālā apkure, ir nepieciešami dūmu detektori.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mājaslapā redzama iedzīvotāju aptauja par to, vai mājās ir uzstādīti autonomie dūmu detektori; pašlaik tā rāda, ka aptuveni 40% iedzīvotāju tos ir uzstādījuši un tikpat daudz ir cilvēku, kuri tikai plāno uzstādīt autonomās ierīces.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris Vilnis Bents stāsta par pieredzi citās valstīs  un spriež, ka mērķis nav kādu sodīt, bet skaidrot cilvēkiem, kāpēc ir šāda prasība un kā cilvēki var sevi pasargāt no ugunsnelaimes. Kurzemes brigādes komandieris domā, ka autonomie detektori nav pārāk dārgi, turklāt tos var uzstādīt pakāpeniski, svarīgi ir pārliecināties jau veikalā, vai detektors stādā, un būtiski arī izvēlēties pareizu vietu, kur uzstādīt.

Traģiskākās ugunsnelaimes visbiežāk notiek naktīs, kad cilvēki miegā nejūt dūmu smaku. Lielāks risks ir mājās, kur tiek izmantots malkas kurināmais un ir nepareizi vai nekvalitatīvi izbūvēta apkures sistēma.

Ugunsdzēsēji glābēji 2018. gadā jau 457 reizes devušies uz izsaukumiem, kur dūmvados deguši sodrēji, katru gadu reģistrē vairāk nekā 500 šādu izsaukumu.