Tiek strādāts pie izmaiņām
Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļasmašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, bieži vien domājam, ka vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, īpaši, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Taču nu Eiropas Savienībā tiek izstrādāti jauni tiesību akti, kas patērētājus aicinās tomēr pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot.
"Šajā virzienā tiek strādāts no divām pusēm. No vienas puses, tiek strādāts ar ekodizainu, un Eiropas Komisija vēlas uzdot ražotājiem jau ražot remontējamas preces un ražot šīm precēm detaļas, lai varētu veikt remontu," norādīja Drozda.
No otras puses, tiek strādāts pie tāda patērētāju tiesību regulējuma, kas patērētājiem arī pēc garantijas laika, likumā noteiktajiem diviem gadiem, ja prece nepilda savas funkcijas, rod iespēju šo preci tāpat nodot ražotājiem vai jebkurai remontdarbnīcai, lai veiktu remontu.
"Teiksim, paiet pieci gadi, ledusskapis sabojājas, bet jums būs iespēja šo ledusskapi remontēt gan caur to, ka ir jābūt detaļām, jo ražotājam vēl entos gadus ir jāražo detaļas, gan caur to, ka ir remonta veicējs, pie kura jūs varat vērsties. Šobrīd šie abi normatīvi ir izstrādes procesā. Tas nozīmē, ka tie būs, tikai jāsamēro katras [ES] dalībvalsts vajadzības un intereses," skaidroja Drozda.
Lietotne jau gatava
Ozola atklāja, ka, lai veicinātu cilvēku vēlmi sadzīves tehniku labot, nevis izmest un iegādāties atkal jaunu, jau tiek realizēts arī Eiropas Savienības "Life" projekts – tiek veidota platforma, kurā ikvienam ir ērti pieejama informācija par remonta veicējiem.
"Mēs izstrādājam šo platformu, un to esam arī novembrī palaiduši, un daudzi meistari šajā platformā savu informāciju jau ir publicējuši. Lai veicinātu patērētāju paradumu maiņu, mums ir jādod viņiem iespēja izvēlēties, iespēja rīkoties citādāk," stāstīja Ozola-Ozoliņa.
Šobrīd "lietovelreiz.lv" reģistrēti jau vairāk nekā 600 nomas vai remonta pakalpojumu sniedzēji dažādās Latvijas pilsētās un reģionos, kuru informācija ērti atrodama un pārskatāma speciāli šim nolūkam izveidotā kartē.
Tas, cik veiksmīgi platforma tiks izmantota, ir atkarīgs no Latvijas iedzīvotājiem pašiem, cik aktīvi būsim tās lietotāji un popularizētāji, pauda Ozola-Ozoliņa, aicinot visus remonta sniedzējus sazināties ar "Zero Waste Latvija", lai pievienotu savu informāciju kartei.
Tirgotājus izmaiņas nebaida
Ozols norādīja, ka tirgotāji noteikti būs gatavi jaunajām normatīvajām izmaiņām, kuru dēļ viņiem būs jānodrošina remonta iespējas, jo patiesībā jau šobrīd tās lielākoties nodrošina paši ražotāji.
"Mēs noteikti būsim gatavi, jo redzam, ka šīs izmaiņas nenotiek vienā dienā, bet patiesībā tā situācija ir tāda, ka mums kā tirgotājam šīs izmaiņas nebūs tik dramatiskas kā ražotājiem, jo jau šobrīd lielākajai daļai preču mēs paši nenodrošinām garantijas remontus. Ražotājiem ir līgumi ar servisiem, un līdzko pircējs vēršas pie mums, ka prece saplīsusi, mēs pircēju nosūtām uz attiecīgo garantijas servisu. Tālāk pircējs jau ar šo garantijas servisu kārto visas lietas," skaidroja Ozols.
Līdz ar to jaunās izmaiņas skars tikai tās preces un tos ražotājus, kuriem mūsu valstī nav servisa centru jeb nav noslēgtu līgumu ar remonta vietām.
"Tad mēs esam tie, kas nodrošina šo garantiju, un tur gan izmaiņas būs. Piemēram, mēs arī šobrīd paši importējam preces no tās pašas Ķīnas. Viņiem šeit nav garantijas servisu. Tad, kad šīs izmaiņas būs spēkā, mēs būsim spiesti domāt, vai mums šis imports no Ķīnas pa tiešo pašiem ir izdevīgs un nepieciešams, vai tomēr labāk sev papildu pienākumus neuzvelt un iepirkt tās preces, kurām šeit tiek nodrošināts serviss," norādīja Ozols.
Līdz ar to, viņaprāt, sadzīves preču piedāvājums pēc normatīvu stāšanās spēkā, visticamāk, saruks, kā arī palielināsies to cena.
"Jo šobrīd ne jau tikai mēs, ir gana daudz uzņēmēju, kas importē šīs preces, un bieži vien, es pieņemu, varbūt mērķis nav tās remontēt, ja ir kādas problēmas, jo neviens nezina, kā tās remontēt. Tad nu tiek veikta preces apmaiņa vai atmaksāta naudas summa," skaidroja Ozols.
Viņš pauda, ka atbalsta šīs izmaiņas, jo nav pareizi, ka cilvēki šobrīd izvēlas vislētāko preci par viszemāko cenu, nedomājot, cik ilgi tā spēs kalpot.
"Kaut kas jau ar šo sistēmu nav īsti pareizi līdz galam. Izmaiņām ir jābūt, mēs no tām nekur neizbēgsim. Vienīgais veids, kā skatīties uz izmaiņām, ir censties tās padarīt sev par labām. Šajā gadījumā es redzu, ka šīs izmaiņas panāks to, ka nauda nevis aizplūst uz trešajām valstīm, ārpus Eiropas, kur ir ražotāji, bet, ja mēs uz vietas remontēsim daudz ko, pieaugs darba vietu skaits šeit, Latvijā, un nauda vairāk paliks Latvijā," Ozols vērtēja.
