Daļa Latvijas iedzīvotāju par elektrību maksā vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Iemesls tam ir nesekošana līdzi izmaiņām elektrības tarifos un neiedziļināšanās pārvades un sadales pakalpojumos.
Uzņēmuma "Sadales tīkls" pārstāve Gunta Līne stāstīja, ko rāda iedzīvotāju aptaujas dati: "Pārsteidzošā kārtā liela iedzīvotāju daļa – ap 30% – neseko saviem elektroenerģijas ikmēneša patēriņa datiem. Turklāt šis rādītājs ir pieaudzis, salīdzinot ar gadu iepriekš, vēl par 10 procentpunktiem. Iemesls, iespējams, ir tāds, ka varbūt cilvēkiem šķiet, ka komunālie maksājumi kopumā ir grūti ietekmējami. Mēs par īri maksājam tik, cik mēs maksājam. Par siltumu, maksājam tik, cik mēs maksājam. Iespējams, ka par elektrību arī ir līdzīgs priekšstats."
Tomēr, runājot par elektrības izmaksām, tā nav taisnība. Pirmais, ar ko būtu jāsāk, lai mazinātu ikmēneša rēķinus, ir jāsaprot, par ko tiek maksāts. Elektrības rēķinā ir trīs daļas – maksa par elektrību, pārvades un sadales pakalpojumi un pievienotās vērtības nodoklis. Pārvades un sadales pakalpojuma izmaksas iespējams samazināt, mazinot fāzu un ampēru skaitu. Ja dzīvoklī nav lielas jaudas ierīces, kas jādarbina reizē, tad, iespējams, var iztikt ar vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumu, kas izmaksās daudz lētāk nekā trīs fāzes un 25 ampēri.
"Sadales tīkla" pārstāve sacīja: "Konstatējot, ka ir iespējams samazināt pieslēguma jaudu no trīs fāzēm 25 ampēriem uz trīs fāzēm 20 ampēriem, tad mēnesī būtu apmēram trīs eiro ietaupījums un gada laikā tas kopumā diezgan salasās."
Uzņēmuma "Sadales tīkls" mājaslapā pieejams slodzes kalkulators, ar kura palīdzību katrs var aprēķināt savam mājoklim nepieciešamo jaudas apjomu. Runājot par elektrības cenu, ir iespējams izvēlēties vairākus tarifus. Fiksēto tarifu – gan gada laikā izlīdzināto maksājumu, gan pēc ikmēneša reālā patēriņa, vai mainīgo cenu jeb biržas tarifu. Pat ja līgums ar elektrības piegādātāju noslēgts par fiksētu cenu, ir vērts ik pa brīdim apskatīt, vai šobrīd tirgū gan no tā paša, gan no citiem tirgotājiem netiek piedāvāts kāds izdevīgāks tarifs.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons norādīja: "No kopējās statistikas ir redzams, ka vairākiem lietotājiem līgums ir noslēgts jau pirms kāda laika par salīdzinoši augstāku fiksēto cenu, nekā tā šobrīd ir pieejama gan biržā, gan slēdzot jaunu fiksētas cenas līgumu. Iespējams, ir jāpavērtē, vai būtu izdevīgāk pārslēgt jaunu līgumu, tādējādi samazinot cenu, ko maksā par katru kilovatstundu, un iegūt mazāku kopējo maksājumu."
Savukārt Līne atzīmēja: "Ja līgums ar elektroenerģijas tirgotāju ir noslēgts brīdī, kad elektrības kilovatstundas cena ir bijusi augstāka, tad, ja mēs paņemam, piemēram, piecu centu starpību uz simt kilovatstundām, kas ir Latvijā dzīvokļiem diezgan tipisks patēriņa apjoms, tie būtu pieci eiro mēnesī."
Gan "Sadales tīkls", gan elektrības tirgotāji piedāvā iespēju aplūkot savu elektrības patēriņu arī pa stundām. To izpētot, var saprast, vai būtu vērts izvēlēties biržas tarifu, jo ir diennakts stundas, kad šis tarifs ir ļoti zems.
SPRK izpilddirektors sacīja: "Nedaudz vairāk par 15% lietotāju ir mājsaimniecības, kuras izvēlējušās līgumus ar mainīgu cenu. Cena mainās līdzi biržas rādītājiem, un katrā stundā cena ir atšķirīga."
Pārslēdzot esošo līgumu, tādā veidā mazinot elektrības tarifu un samazinot pieslēguma maksu, galu galā mainīsies arī trešā rēķina sadaļa, proti, pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Jo pirmās pozīcijas būs zemākas, jo proporcionāli zemāks būs arī PVN.
