Valmieras novadā testēti ūdens paraugi no sešiem avotiem. Tie ir Oliņu avots, avots Mazsalacas Skaņākalna teritorijā, Vaidavas "Pilskalna svētavots", Dikļu avots, Vaidavas ezera avots un Sedas avots.
Pārējos testētajos avotos ūdens atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, taču vietvarā atgādināja, ka neviens no šiem avotiem nav oficiāla ūdens ņemšanas vieta.
Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka avota ūdens ir veselīgāks nekā ūdens no centralizētā ūdensvada, tomēr ne vienmēr avota ūdens atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām.
Laikapstākļi var būtiski ietekmēt ūdens kvalitāti, līdz ar to arī ūdens sastāvs un kvalitāte var mainīties katru dienu, skaidroja Valmieras novada pašvaldībā.
Visbiežāk avotu ūdenī konstatē bakteriālo piesārņojumu – zarnu nūjiņas vai koliformu baktērijas, vai vīrusus, kas izraisa vēdera infekcijas. Avota ūdenī piesārņojumu var radīt gan tik vienkāršs iemesls kā apkārt dzīvojošo dzīvnieku izkārnījumi, kas nonāk ūdenī, gan arī apstrādātu zemju platību tuvums.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus jūlija sākumā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja, ka, lietojot uzturā avotu ūdeni, risks paliek uz pašu cilvēku pleciem.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka mēs dzīvojam vienā no laimīgākajām zemēm pasaulē, jo Latvijā ūdens kvalitāte ir augsta, ūdens ir drošs un uzturā varam lietot arī krāna ūdeni, ne tikai pudelēs fasēto dzeramo ūdeni.
