Pētniece skaidroja, ka pēc vizuālā aspekta pats galvenais, kā cilvēki vērtē kādu produktu, ir garša. "Tad, kad cilvēks paskatās, – jā, šis produkts izskatās labi, tad nākamais kritērijs ir garša, – kā tas garšo. Tikai tad seko visi pārējie rādītāji un akcepts – šo produktu lietot vai nelietot uzturā," viņa sacīja.
Ja ēdiens apmierina gan vizuāli, gan garšas ziņā, tālāk cilvēki pievērš uzmanību tā saturam jeb uzturvērtībai un uzturvielām.
"Tas ir ļoti nozīmīgs faktors – ko mēs sevī liekam iekšā, kas attiecas uz nepieciešamībām konkrētā cilvēka dzīvē. Varbūt tie ir veselības rādītāji vai kaut kādi sasniedzamie mērķi, kas liek uzturvielām vēl jo vairāk pievērst uzmanību. Vai tās ir olbaltumvielas, kas nepieciešamas sportistiem, vai šķiedrvielas, vitamīni, minerālvielas. Tas ir ļoti svarīgs aspekts – produkta uzturvērtība," skaidroja Gedrovica.
Kā zināms, pasaulē valda liela nevienlīdzība. Kamēr daļā valstu cilvēki cīnās ar lieko svaru, citā pasaules daļā ir bads. Lai to mainītu, talkā nāk pārtikas pētnieki, kuri labi pārzina izejvielas, uzturvielas, garšas – viņi potenciāli var radīt tādas produktu kombinācijas, kas šo problēmu varētu risināt.
"Līdz 2030. gadam ANO ir izvirzījusi mērķi izskaust pārtikas nepietiekamību. Saistībā ar to ir sakārtota politika, lai tiktu veikti pētījumi, lai tiktu izveidoti tādi produkti, kas nodrošinātu cilvēkus ar pārtiku. Šajā sakarā nāk pavisam jauni risinājumi. Skatoties uz klasisko pārtiku, ko šobrīd lietojam uzturā, redzams, ka nākotnē tas nebūs tik vienkārši – nodrošināt ar to cilvēku skaitu, kas pašlaik strauji pieaug.
Vienkārši vērojot mūsu zemeslodi un pieejamos resursus, elementāra matemātika pasaka, ka ir jāmeklē jauni risinājumi," stāstīja Gedrovica.
Viens no risinājumiem ir ķerties klāt jau esošajām izejvielām – meklēt veidus, kā mainīt pārtikas sistēmu tā, lai jau no esošajām izejvielām ražotu pēc iespējas ar uzturvielām bagātākus produktus.
"Var skatīties arī vēl plašāk – uz to, ko līdz šim neesam uztvēruši kā pārtiku. Palūkojoties apkārt, mēs arī tiešām atrodam jaunus risinājumus. Ja pavēro pēdējo desmitgadi, pārtikas klāsts ir ļoti paplašinājies. Šobrīd ir ļoti interesants brīdis, neparasts brīdis. Daudziem varbūt tas liekas šokējoši kaut kādā mērā, jo nāk jauni risinājumi, un tas ir neapturami. Visticamāk, cilvēki būs pārsteigti, ko pēc pieciem gadiem liks uz sava šķīvja," pauda Gedrovica.
Meklējot jaunas izejvielas, pētniekiem ir svarīgi, lai tās satur daudz olbaltumvielu. Tāpēc pie jauniem risinājumiem tiek pieskaitīti tādi produkti kā mikroaļģes, dažādi sēņu veidi un arī dažādi kukaiņi.
"Ēdamo kukaiņu piedāvājums šobrīd ir diezgan plašs. Tas ir tas jaunais un neparastais, kas cilvēkus varētu pārsteigt un likt domāt – vai tiešām? Pašlaik par to ir pētījumi, un tas tiešām nāk mūsu dzīvē iekšā. Eiropā nu jau ir četras atļautas kukaiņu sugas, kas ir pietiekami izpētītas un akceptētas, ka tās ir iespējams lietot uzturā," norādīja Gedrovica.
Kukaiņu klāsts ir ļoti plašs – vairāk nekā miljons dažādu sugu, kuras potenciāli varētu būt lietojamas uzturā. Pasaulē no tām cilvēki šobrīd lieto apmēram divus tūkstošus sugu.
"Tajās valstīs, kas ir trešās valstis, tā ir kā viena no kultūras tradīciju sastāvdaļām, kukaiņi caur gadsimtiem ir lietoti, un viņiem tas ir pašsaprotami. Tā kā mums ir pelēkie zirņi, tāpat Ķīnā tās ir kūniņas – uzkoda, kas viņiem ir norma, bet mums neparasts jaunums. Neparasts tīri vizuālajā ziņā, jo pēc garšas, visticamāk, mēs atradīsim līdzību ar mums ierastajiem produktiem," pauda Gedrovica.
Pētniece uzsvēra – ja ir zināšanas un prasmes, kā kukaiņus pareizi pagatavot un ēst, tas patiesībā ir ļoti baudāms un garšīgs ēdiens. Garšas ziņā cilvēkiem tie bieži mēdz atgādināt sēkliņas vai riekstus.
Skaidrs, ka vizuālais aspekts bieži vien ir noteicošais, kāpēc cilvēki kukaiņus pagaršot nemaz neuzdrošinās. Tāpēc pētnieki rada produktus, kuru izskats neliecina, ka tie būtu ražoti no kukaiņiem. Kukaiņi, piemēram, var tikt saberzti miltos vai pievienoti šokolādei.
"Līdz 2030. gadam, visticamāk, šis būs viens no mūsu paralēlajiem olbaltumvielu avotiem, kuru cilvēki varēs izvēlēties savā uzturā ikdienā. Nav jābaidās no jaunā, šī būs viena no iespējām, nekur nepazudīs mūsu ierastā gaļa, zivtiņas, olas un piens. Visticamāk, šis pastāvēs paralēli kā viens no diezgan labiem risinājumiem, domājot par ilgtspēju un mūsu planētu," apkopoja Gedrovica.
