Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem. Pirmajā un otrajā līmenī no darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek atskaitītas automātiski. Seši procenti no algas tiek ieskaitīti otrajā līmenī. Šo naudu tālāk dažādās akcijās un vērtspapīros iegulda jūsu izvēlētā banka. Savukārt trešais pensiju līmenis ir brīvprātīgs. Tajā ikviens var iemaksāt brīvi izvēlētus līdzekļus, bankās izvēloties kādu no to piedāvātajiem ieguldījumu plāniem.
Nākotnē, mainoties demogrāfiskajai situācijai uz slikto pusi, arvien lielāka nozīme tam, kādu pensiju saņemsim, būs tieši trešajam līmenim. Bez tā pensijas nebūs lielas.
"Luminor" Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš skaidroja: "Pirmais un otrais līmenis kopā varbūt būs kādi 40; 50%, bet tādai plus/mīnus komfortablai dzīvošanai noteikti cilvēkiem gribētos 70–80%."
Iemaksas trešajā pensiju līmeni var veikt ne vien privātpersonas, bet arī darba devēji. Pērn gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā privāto pensiju plānos iemaksāti 77 miljoni eiro. No šīs summas 16 miljoni ir darba devēju veiktās iemaksas darbinieku trešajam pensiju līmenim. Šī summa ir par 15% lielāka nekā gadu iepriekš.
"CBL Atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte vērtēja: "Vidējā summa, ko iemaksā šobrīd darba devējs par vienu darbinieku mēnesī, ir 65 eiro. Šīs iemaksas ir ļoti fleksiblas. Šis ir neterminēts līgums, kur darba devējs ir ar brīvām iespējām izvēlēties, kurus darbiniekus viņš vēlas šādā veidā papildus motivēt. Tie var būt visi darbinieki, tā var būt kāda noteikta darbinieku grupa. Tāpat arī iemaksu regularitāte. Tā ir lieta, ko izvēlas pats darba devējs, un arī iemaksu apjoms var variēt no tā, kā izvēlas darba devējs."
Ir uzņēmumi, kas piedāvā veikt papildu iemaksas 3. līmenī no darba devēja puses ar noteikumu, ka darbinieks arī pats tādas veic. Tātad iemaksas tiek kombinētas. Tā kā šādas darba devēja iemaksas pamazām sākt kļūt arvien populārākas, nākotnē tas varētu būt būtisks faktors darba devēju cīņā par darbinieku piesaisti un noturēšanu.
"Swedbank" Atalgojuma motivācijas jomas vadītāja Anda Turlute pauda: "Es teiktu, ka veselības apdrošināšana vairs nav nekāds labums, tā ir higiēnas lieta. To darbinieki redz kā lietu, kas ir pavisam noteikti nepieciešama, lai viņš ietu vispār strādāt uzņēmumā. Protams, darba devēja iemaksas pensiju fondā šobrīd ir papildu ekstra bonuss, ko viņš var iegūt. Līdz ar to es domāju, ka nākotnē tas arī varētu nospēlēt par labu kādam uzņēmumam."
Savukārt "Luminor" Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš norādīja: "Es domāju, ka higiēnas faktors būtu panākt, lai trešajā līmenī maksājums ir apmēram 4% no bruto algas. Jo tad mēs panākam tādu globāli zināmu standartu, apmēram 10% no savas pirmsnodokļu algas būtu jāiemaksā uzkrājumam pensijai. 6% mums veidojās jau otrajā līmenī, ko mēs paši neredzam, ko jau nodokļu administrēšanas procesā mēs iemaksājam, un tad trešajā līmenī, kombinējot privātās iemaksas ar darba devēja iemaksām, 4% būtu ļoti labs līmenis."
Pērn "Luminor" bankas veiktā aptaujā secināts, ka puse Latvijas iedzīvotāju nav informēti par darba devēja iespējām ieguldīt darbinieku privātajos pensiju uzkrājumos, turklāt zināšanu par to trūkst cilvēkiem visās vecuma grupās. Igaunijā par šo iespēju nezina 58% iedzīvotāju, taču Lietuvā par darba devēju iemaksām nav dzirdējuši 39% respondentu.
