Kā labāk dzīvot

Ziema vilina doties ārā, bet kā sevi pasargāt no aukstuma?

Kā labāk dzīvot

No janvāra e-veselības sistēmai vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikāciju

No nākamā gada būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi: vai iedzīvotāji tam ir gatavi

Bioatkritumu šķirošana pilsētā un laukos – vieniem brūnie konteineri, otriem komposta kaudze

Kamēr pilsētā cilvēkiem bažas rada brūno konteineru novietošana un smaka, laukos bioloģisko atkritumu šķirošana ir vienkāršāka, jo tos var kompostēt, tomēr cilvēkiem nav jāsatraucas – neviens viņu pagalmā nenāks un nemērīs komposta kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Saeimas deputāte un biedrības "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse ("Progresīvie").

No 2024. gada 1. janvāra bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēma būs obligāta un tiks nodrošināta visā Latvijā.

"Ko nozīmē tas, ka no nākamā gada bioatkritumu šķirošana ir obligāta? Daudzi domā, ka tas nozīmē, ka pēkšņi izaugs pie mājām konteineri nakts vidū. Tā gluži nebūs. Tas nozīmē vienkārši to, ka pašvaldībai un atkritumu apsaimniekotājiem ir šāda opcija cilvēkiem jāpiedāvā," norādīja Lūse. 

"Civinity" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze atklāja, ka uzņēmums aptaujājis savu māju iedzīvotājus, un no 2300 respondentiem 70% ir gatavi šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, taču gandrīz pusei iedzīvotāju pietrūkst informācijas, kā to darīt. 

"Tāpat klientiem ir lielas bažas par to, ka citi īpašnieki sabojās šo sastāvu, un tas atkal tiks izvests par standarta tarifu, tāpat [satraucas] par grauzējiem, sanitāro situāciju, kāda būs, ieviešot šo bioloģisko konteineru," norādīja Roze.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe iebilda bažām par smaku vai sanitāro situāciju – ja bioloģiskos atkritumus met kopā ar visiem pārējiem atkritumiem, smaka un citas problēmas esot tādas pašas.

Savukārt lai citi iedzīvotāji brūnajos konteineros neizmestu sadzīves atkritumus, dzīvokļu īpašniekiem jādomā par slēdzamu atkritumu novietņu izveidi pie mājas. 

Ikdienā visvienkāršāk bioloģiskos atkritumus šķirot ir, saimniecībā ieviešot atsevišķu šim nolūkam paredzētu nelielu miskasti. Pēc bioloģisko atkritumu izmešanas lielajā konteinerā, savu mazo spainīti vai miskasti var izmazgāt vai atkritumu izmešanai izmantot bioloģiski noārdāmus maisiņus.

Lūse atgādināja, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana atšķiras pilsētā un laukos, jo tur cilvēkiem ir iespējas šos atkritumus kompostēt un brūnie konteineri nav nepieciešami.

"Problēma rodas tajā brīdī, kad vienādi vērtējam Rīgu vai citas lielās pilsētas un laukus. Mēs nevaram vērtēt lauku pašvaldības pēc tā, cik tajās ir uzstādīti brūnie konteineri. Ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi un pašvaldības, kuras strādā lauku teritorijā, kuri to ir sapratuši un jau tagad sāk lēnām uzskaitīt šīs komposta kastes," stāstīja Lūse.

Cilvēkiem nav jāsatraucas – neviens nedosies viņu pagalmā, lai mērītu, pētītu vai kā citādi novērtētu komposta esamību vai kvalitāti. 

"Patiesībā tas vienkārši nozīmē ķeksīti, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas līgumā, ar kuru cilvēks pasaka – jā, kompostēju. Tas, ko ir apsolījis VARAM, ir sagatavot sistēmu, lai mums visi šie ķeksīši tiktu iekļauti lielajā statistikā, lai mēs varētu arī šo mazizmēra kompostu saskatīt," norādīja Lūse. 

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tiek skatīta mazizmēra kolektīvā komposta atļaušana, jo šobrīd, izrādās, tas likumiski nav atļauts. 

"Šobrīd ļoti daudziem cilvēkiem, un viņi paši to nezina, ir nelegāls komposts.

Tajā brīdī, kad es, piemēram, dzīvoju trīs dzīvokļu mājā, un mēs saliekam mūsu kompostu kopā, vai ja divas blakus mājas saliek kompostu kopā, šis komposts skaitās nelegāls. Šobrīd vai nu man ir mazais komposts pie mājas mājsaimniecības ietvaros, vai arī man jau ir jābūvē sarga būdiņa un žogs. VARAM sola šo jautājumu risināt, nododot pašvaldību pārziņā," skaidroja Lūse.

Sproģe norādīja, ka šobrīd notiek aktīva gatavošanās, lai ar janvāri visā Latvijā uzsāktu vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus.  

"Izliek konteinerus, notiek dažādi pilotprojekti vairākās vietās, tiek eksperimentēts, kā iedzīvotājiem labāk atšķirot šo bioloģiju, kas katram mājās mums ir un kas tiešām ir tā frakcija, kuru ļoti vajag atšķirot atsevišķi, lai pārējais materiāls labāk noderētu gan pārstrādei, gan reģenerācijai, un lai mazāk paliek, ko vest uz kalniem, jo videi tas ir galīgi slikti," skaidroja Sproģe.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti