Pabalsta apmērs atkarīgs no statusa un iemaksām
Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" vērsās sieviete, kura janvāra vidū apglabāja savu tēvu. Viņa šo cilvēku raksturo kā krietnu vīru, un liels bijis ģimenes izbrīns, ka saistībā ar tēva nāvi viņiem nepienākas miršanas pabalsts.
"Kāpēc vispār tas jautājums radās? Viņš – tētis nomira 58 gados – skaitījās parasts mājsaimnieks, lauksaimnieks, kuram pieder sava zeme. Līdz ar to viņš nekvalificējas nekādam statusam – ne kā trūcīgais, ne maznodrošinātais vai pensionārs. Kā mums teica pagastā – persona, kurai nav šī statusa, nekāds bēru pabalsts nepienākas," raksta Vineta.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) skaidroja, ka apbedīšanas pabalsts pienākas nodokļu maksātāju, pensionāru un arī bezdarbnieku pabalsta saņēmēju tuviniekam, kurš uzņēmies cilvēku guldīt zemes klēpī.
"Ja persona ir bijusi sociāli apdrošināta, ja viņš ir strādājis vai bijis pašnodarbinātais un veicis iemaksas, tad maksā no viņa ienākumiem, bet šeit ir noteikts, ka strādājošām personām apbedīšanas pabalsts nevar būt mazāks kā valstī vidējā iemaksu alga. Un šogad tie ir 1217, 54 eiro. Ne mazāk kā šī summa. Pensionāriem ne mazāk kā divu pensiju apmērā," skaidroja VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Marika Zelčāne.
Savukārt bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem noteiktā summa ir trīs sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā – 411 eiro.
Taču izrādās, ka tiešām, lai arī cilvēks ir nomiris, tas negarantē, ka tuvinieki saņems finanses apbedīšanai.
Ja mirusī persona nav bijusi sociāli apdrošināta vai nav strādājusi, proti, veikusi nepieciešamās iemaksas, vai nav saņēmusi kādu sociālo pakalpojumu un bezdarbnieka pabalstu, tad valsts palīdzēt nevar.
Šādos gadījumos jāvēršas tās pašvaldības Sociālajā dienestā, kurā cilvēks ir deklarējies. Katrā pašvaldībā ir sava apbedīšanas pabalsta piešķiršanas kārtība. Un arī šeit neņems vērā, kāds cilvēks ir bijis, – krietns laukstrādnieks, barikāžu dalībnieks vai daudzbērnu tēvs.
Var pieteikties arī krīzes pabalstam
Gulbenes novadā, kur tika apbedīts Vinetas tēvs, Sociālais dienests vadās pēc summas, kuru mirušā tuviniekiem izmaksā VSAA. Vietvara neko nepiemaksās, ja summa pārsniegs tā gada 1. janvārī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Šogad tie ir 700 eiro.
"Ja VSAA ir izmaksājusi kaut kādu "X" summu, tad no tiem septiņiem simtiem atņemam šo "X" summu un tad šādu pabalstu mēs piešķiram, bet tad, ja šis mirušais atbilst kādam no šiem kritērijiem – vai nu viņš ir trūcīga persona, vai nu viņš ir persona bez ienākumiem, vai likumīgie apgādnieki ir pensionāri, vai invalīdi vai trūcīgas personas," skaidroja Gulbenes novada Sociālā dienesta Sociālā darba un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Anita Beļajeva.
Ja cilvēks neatbilst minētajiem kritērijiem, Gulbenes novada Sociālais dienests apbedīšanas pabalstu nepiešķirs. Tomēr šādos gadījumos vēl ir iespēja pieteikties krīzes pabalstam, kas nav lielāks par 280 eiro.
"Ir daudz tādu gadījumu, kad nomirst vientuļie cilvēki un nav tuvinieku, vai pat ir tuvinieki un viņi vienkārši neuzņemas apbedīšanu. Tad to izdara Sociālais dienests, bet tad arī šīs naudiņas ietvarā – līdz 700 eiro," piebilst Beļajeva.
Salīdzinājumam, Rīgas Sociālajā dienestā apbedīšanas pabalsts tiek uzskatīts par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu, kas nav obligāts. Arī šeit tiek ņemts vērā VSAA izmaksātā pabalsta apmērs.
"Ja cilvēks nav bijis sociāli apdrošināts, no VSAA viņš nesaņem pilnīgi neko, tad Rīgas dome var izmaksāt maksimums 430 eiro," skaidroja Rīgas domes pārstāve Antra Gabre.
Taču pabalstu izmaksā, ņemot vērā faktiskos apbedīšanas izdevumus. "Ir jāiesniedz dokumenti, un, ja apbedīšanas izdevumi ir bijuši, piemēram, 350 eiro, tad cilvēkam, kas organizējis apbedīšanu, izmaksās 350 eiro," norādīja Gabre.
Tātad Rīgā gadījumos, kad VSAA nav bijis likumīga pamata piešķirt apbedīšanas pabalstu, atbalstu mirušā piederīgajiem izmaksās tikai pēc bērēm, kad būs saņemti ar tām saistītie, dokumentētie izdevumi. Tajos neiekļauj bēru mielastu, izvadītāju, mūziķus un bēru vainagus. Rīgas domē jāvēršas divu mēnešu laikā pēc bērēm.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā arī atgādina, ka ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar uzkrāto kapitālu gadījumā, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Tātad – jāatceras izdarīt atzīmi par mantošanu, ko var izdarīt ar portāla "Latvija.lv" starpniecību, uzrakstot iesniegumu.
