Gluži tāpat kā sadzīves iekārtas un telpas, kurās uzturamies, arī elektroinstalācija noveco. Diemžēl daudzos namos tā veidota pirms vairākiem desmitiem gadu un nav paredzēta mūsdienu prasībām.
"Ja ekspluatējam elektroinstalāciju, kas ir vecāka par 30 gadiem, – tā ir bumba ar laika degli. Vadiem vai kabeļiem izolācijas spējas ar laiku būtiski samazinās. Izolācija kļūst trausla un tad nobirst, tad rodas īssavienojumi, kas bieži ir pamatā, lai izceltos ugunsnelaime," uzsvēra Šmats.
Līdz ar to, ja ēkā tiek veikts remonts, speciālists aicināja rūpīgi padomāt arī par elektroinstalācijas atjaunošanu. jo tas ir pašu drošības jautājums.
"Bieži vien, veicot remontu, elektroinstalācija ir pēdējais, par ko padomājam. Galvenais, lai ir skaistas sienas, skaistas tapetes, griesti, apgaismojums, grīdas. Ja vecā elektroinstalācija paliek sienā, bieži vien... Ir pat gadījumi, kad vecos alumīnija vadus sastiķē kopā ar vara vai kapara vadiem, kas rada elektroķīmisku reakciju, oksidējas, un oksidēšanās agrāk vai vēlāk noved pie tā, ka vadi sāk karst, neskatoties uz to, kādas būs elektriskās slodzes. Tas viss vienā brīdī reducējas ugunsnelaimēs," skaidroja Šmats.
Viņš norādīja, ka Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka katrā dzīvojamā īpašumā vismaz reizi desmit gados jāveic elektrotīkla pārbaude. Elektroinstalācija ir katra īpašnieka atbildība, bet viņš aicināja vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem, kas pārbaudīs esošo elektroinstalāciju un sastādīs tālākās rīcības plānu.
Pamanot dzirksteļojošu kontaktu vai dūmus, kas nāk no sienām, pirmkārt, ir jāparūpējas par mājas iedzīvotāju evakuāciju. Tad jāizsauc glābšanas dienests, ja iespējams, jāatslēdz ēkā elektrība. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvais dežurants Jānis Grīviņš norādīja: "Pieņemsim, ja pamanāt, ka aizdegas kāda elektroierīce, jūs paši varat mēģināt to atvienot, bet tikai pie nosacījuma, ja jums pašiem nav apdraudējuma. Ja pastāv iespēja, ka paši varat satraumēties, primāri ir jāevakuējas, jāzvana uz 112 un jāsaka, kas ir noticis, kur ir noticis un vai ir kāds cietušais."
"Klasiski mums ir divi drošības slēdžu varianti, kas ir automātslēdži vai korķi. Ja mēs redzam, ka ir notikusi nelaime, sāk dzirksteļot vai degt kontaktligzdas slēdži, pirmā lieta, kas mums ir jādara – obligāti mēs atslēdzam sprieguma padevi. Tur ir divi varianti. Vai nu mēs atvienojam degošo elektroietaisi no kontaktligzdas vai arī atslēdzam mājas kopējo drošības slēdzi, kas ir automātslēdzis vai korķi. Šeit ir būtiski, ka ikvienam īpašumā dzīvojošajam, neskatoties uz to, vai tas ir skolnieks, vai pensionārs, – visiem mājiniekiem būtu jāzina, kur atrodas šie drošības slēdži," uzsvēra Šmats.
Nereti daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji nemaz nezina, kur atrodas drošības slēdži, bet par to esamību un rīcību nelaimes gadījumā obligāti jābūt informētiem pat skolas vecuma bērniem.
"Mūsu pieredze liecina, un kolēģi, kas dodas uz skolām, ir secinājuši, ka nereti pirmklasnieki vai sākumskolas skolnieki ir atbildīgāki nekā pieaugušie un zina labāk," vērtēja Šmats.
Savukārt Grīviņš piebilda, ka ugunsnelaimju novēršanā daudzdzīvokļu mājās svarīga ir arī kaimiņu iesaiste.
"Ja daudzdzīvokļu mājā kaimiņa dzīvoklī iedarbojas dūmu detektors, jāzvana uz 112, lai pārliecinātos, ka šajā dzīvoklī nav izcēlies ugunsgrēks. Šajā gadījumā pie jums tiks izsūtīti ugunsdzēsēji, kas pārliecināsies, ugunsgrēks ir vai nav izcēlies. Tas nenozīmē uzreiz to, ka viņi atbrauks, uzlauzīs durvis un sāks kaut ko darīt," viņš uzsvēra.
Vispirms glābēji dažādos veidos cenšas noskaidrot, kas varētu būt noticis, un tikai tad rīkojas atbilstoši situācijai.
Grīviņš atgādināja, ka no 2020. gada 1. janvāra dūmu detektori katrā dzīvoklī ir obligāta prasība. Diemžēl katrā trešajā vietā, kur izcēlies ugunsgrēks, tie nav bijuši uzstādīti vai pievienoti.
