ĪSUMĀ
- Podos nopērkamās mārtiņrozes Rietumeiropā parasti audzē vienreizējai lietošanai, bet noteikti var mēģināt tās pārziemināt. ► Lasīt vairāk
- Vislabāk augu pārziemināt dobē zem klajas debess, jo bez pienācīgas uzraudzīšanas siltumnīcā tas var izkalst. ► Lasīt vairāk
- Mārtiņrozes labi iederēsies dobē līdzās citām ziemcietēm. ► Lasīt vairāk
- Nākamajā rudenī augs noteikti nebūs tik kompakts un apaļš kā pirmajā gadā, jo audzētāji podos stādītās mārtiņrozes apsmidzina ar augumu samazinošiem preparātiem. ► Lasīt vairāk
Audzētas izmešanai, bet var mēģināt pārstādīt
"Jāņem vērā, ka podos nav tās mārtiņrožu šķirnes, kas Latvijā vēsturiski ir augušas. Tās ir pavisam citas šķirnes, kas bieži vien citviet Eiropā paredzētas vienreizējai lietošanai – tās nopērk un pēc noziedēšanas met ārā, nākamgad pērk atkal citas," skaidroja Rožukalne, piebilstot, ka tas gan nav iemesls, kādēļ šīs mārtiņrozes jeb krizantēmas nemēģināt pārziemināt. "Vienmēr var mēģināt."
Rožukalne dalījās novērojumos, ka Latvijā atšķirībā no Vakareiropas ir raksturīga ilgtspējīgāka attieksme pret augiem. "Mēs esam pieraduši pret augiem izturēties tā, lai tie būtu ilgmūžīgi. Mēs visu gribam pārziemināt, kaut kur iestādīt. Tā ir mūsu ziemeļnieku iezīme – rūpīga attieksme pret visām lietām," uzskata speciāliste.
Visdrošāk – zem klajas debess
Mārtiņrozes var pārziemināt gan siltumnīcā, gan rakt vienkārši dobē zem klajas debess. Rožukalne ieteica izvēlēties otru variantu, jo siltumnīcā par stādu ik pa laikam jāatceras arī ziemas periodā. Tur augi pa ziemu var izkalst, tādēļ tos vajadzētu regulāri uzraudzīt gluži kā profesionāliem dārzniekiem: "Mēs regulāri ejam siltumnīcā, metam sniegu augiem. To var darīt, bet jāņem vērā, ka būs vairāk darba. Tur nav dabīgo apstākļu, kas ir ārā."
Turklāt līdz ar globālo sasilšanu par augu ziemcietību nav īpaši jāuztraucas, jo mums vairs nav tik bargu ziemu kā kādreiz, uzskata Rožukalne.
Pirms pārstādīšanas augs ir jāapgriež un jāatbrīvo no poda – tas noteikti jādara, arī rokot zemē zem klajas debess. Reizēm dažādu apsvērumu dēļ mēdz rakt zemē ar visu podu, taču sakņu sistēma ir jūtīgāka auga daļa un podā tai būtu lielāka iespēja nosalt. "Pods ir slēgta sistēma – tur ir daudz vairāk risku augam aiziet bojā nekā tad, ja viņš ir iekšā zemes masā. Ja ieliekam zemē, tad ir lielāka varbūtība, kas tas labāk pārziemos un neizkaltīs. Augšējā zemes slānī ir viss augam nepieciešamais – ūdens kapilāri, kuros pavasarī noturas kūstošā sniega ūdens un kas baro augu."
Zemē iestādītu krizantēmu var apklāt ar egļu zariem vai citu sedzammateriālu. Taču līdzīgi kā siltumnīcas gadījumā, arī tad par augu līdz pavasarim būs jāatceras, jo zem siltās egļu segas tas var izsust. "Nozīme ir ne tikai temperatūrai, bet arī mitrumam un vējam – tas ir vajadzīgs, lai liekais ūdens izgarotu, ja ir sakrājies pārāk daudz. Ja radām mākslīgus apstākļus, visu laiku ir jāuzpasē. Ja laikā neatsedz, tad saule augu nesasilda un neizkūst sniegs, neatkūst zeme. Daba pati visu regulē – uzspīd saule, izkūst sniegs, sasildās saknes un augs sāk augt."
Laba kaimiņiene citām ziemcietēm
Domājot par vietas izvēli – mārtiņroze lieliski iederēsies citu ziemciešu jeb daudzgadīgu puķu dobē: "Krizantēmas latviešiem lauku sētās ir bijušas vienmēr. Tā ļoti labi iedzīvosies kopā ar miķelīšiem un citām puķēm. Dobē jāizvēlas tādi augi, kas zied katrs savā laikā, nevis vienlaicīgi. Tur jau ir tas skaistums, ka katra puķe zied savā laikā. Krizantēma var būt kopā ar dažādām pavasara puķēm, ar tādām, kas zied vasaras otrā pusē, arī delfīnijām, flokšiem."
Veidojot šādu dobi, galvenais nosacījums ir padomāt par saskanīgu krāsu un augumu kombināciju. Tiesa, podā pirktai mārtiņrozei augumu pēc pārstādīšanas dobē īsti paredzēt nevar – jāgaida nākamais rudens un jāvēro dabā.
Lai izvairītos no lieliem pārsteigumiem, vienu gadu var iestādīt kaut kur atsevišķi un pavērot, cik liela tā izaug.
Jāņem gan vērā, ka arī pēc tam, pārstādot paredzētajā dobē, stāds var izaugt citā augumā. "Vieta ietekmē, būtisks ir saules daudzums un kaimiņi. Ja puķei ir kaimiņi, tā neiznāks kupla kā lauku sētā, kur ir vieta augšanai uz visām pusēm. Mazā dārziņā tā var būt tieva un pastīdzējusi, īpaši, ja ir maz saules, augšā koki un blakus citi lieli kaimiņi. Augi uz kaimiņiem ļoti reaģē," skaidroja Rožukalne.
Jārēķinās ar lielāku augumu
Pilnīgi droši ir zināms, ka nākamajā gadā mārtiņrozes neizaugs par tādām kompaktām, apaļām bumbām, kādas tās izskatās šoruden: "Audzētavās šos augus apstrādā ar auguma samazinātājiem, lai tie būtu kupli – īsāki un kompaktāki. Lai tie būtu tādā izskatā, kādā esam pieraduši tos redzēt – tās apaļās bumbas. Protams, ka tās nebūs tādas nākamajā rudenī atkal."
Rožukalne mājas apstākļos augumu samazinošu preparātu lietošanu pilnīgi noteikti neieteica: "Starp šiem preparātiem ir arī tādi, kas augsnē nesadalās. Ceru, ka Latvijā tādus nelieto. Es tādus nevaru rekomendēt. Kurss Latvijā iet uz to, ka lietojam dabai draudzīgas lietas."
Bioloģijas zinātņu doktore skaidroja, ka augumu stādam var samazināt arī ar lielāku mēslojuma koncentrāciju, taču, viņasprāt, tas ir lieks darbs, ja dārzkopība ir vaļasprieka līmenī. Turklāt no dārza ainavas viedokļa ne vienmēr kompaktā ziedu bumba būs iederīga: "Dārzu var paspilgtināt ar citām lietām. Latvijā salīdzinājumā ar pārējo Rietumeiropu ir lieli dārzi, daudz zemes, līdz ar to mēs bieži augus redzam no lielāka attāluma. Tādā gadījumā tās mazās bumbiņas ne vienmēr ir vajadzīgas dārza ainavai."
Ja vieta dārzā ļauj, jāizmanto privilēģija vienkārši ļaut stādam augt un vērot, kas no tā sanāks:
"Tāpēc jau mums patīk tā dārzkopība, ka nekad simtprocentīgi nevar visu paredzēt, vienmēr vajag eksperimentēt. Tāpēc jau tas ir interesanti,"
pārliecināta ir Rožukalne.
