Vanaga uzmanības lokā ir kognitīvā neiropsiholoģija un kiberpsiholoģija, kognitīvie un neirofizioloģiskie procesi. Viņš ir ieguvis doktora grādu klīniskajā psiholoģijā, piedalījies vairākos starpdisciplināros pētījumos, kuros galvenie izziņas objekti ir kognitīvie procesi un to saistība ar neirofizioloģiskajiem procesiem, fizisko aktivitāti, mākslīgā intelekta sistēmām.
Jēdziens "kognitīvs" cēlies no latīņu valodas vārda "cognitio", kas nozīmē – izzināšana, priekšstats, jēdziens, un kognitīvā psiholoģija pēta cilvēka veiktos informācijas apstrādes procesus un to likumsakarības, uzmanību, uztveri, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu un lēmumu pieņemšanu.
"Kognitīvajiem procesiem varam vilkt domuzīmi un teikt, ka tie ir domāšanas procesi – kā cilvēks saprot informāciju, kā to apstrādā un kā kaut ko rada ar valodas, žestu un citu mūsu ķermeņa kustību palīdzību. Neiropsiholoģija ir gandrīz tas pats, bet drusku tuvāk jau galvas smadzenēm, [tā] mēģina saprast, kur tieši galvas smadzenēs norit atmiņas procesi," norādīja Vanags.
Atbildot uz jautājumu, kas labāk palīdz spodrināt atmiņu – biezpiens vai krustvārdu mīklas –, viņš skaidroja, ka ir trīs pamata vaļi, uz kuriem gulstas laba galvas smadzeņu darbība – tas ir fizisko aktivitāšu daudzums, uzturs un smadzeņu kustināšana.
"Biezpiens ir kalciju saturošs produkts, kas ir ļoti vajadzīgs mūsu galvas smadzenēm, bet pats galvenais nosacījums, lai mūsu smadzenes būtu mūžam dzīvas, lai mēs paši būtu ar asu prātu, ir domāt un mācīties jaunas lietas līdz pat pēdējam elpas vilcienam.
Kādreiz domāja, ka cilvēki pārstāj mācīties vai pārstāj būt spējīgi mācīties 20, 30 gadu vecumā, bet šodien mēs no pētījumiem uzzinām, ka arī 80–90 gadus vecam cilvēkam veidojas jaunas šūnas, notiek neiroģenēzes procesi," skaidroja Vanags.
Bet jaunas šūnas veidojas tikai pie viena nosacījuma – ja mēs kaut ko jaunu mācāmies. Jaunu valodu, jaunu ceļu, jaunas kustības, jaunas iemaņas.
Mācīties šajā kontekstā nenozīmē tikai burties grāmatās, – arī jaunu rokdarbu apgūšana vai iestāšanās deju kolektīvā veicinās šos procesus. Krustvārdu mīklu risināšana var būt šo nodarbju skaitā, bet tā ir viena specifiska nodarbe – svarīgi ir ik pa laikam tomēr sākt darīt ko jaunu, nevis pieturēties tikai pie viena veida mīklu risināšanas.
"Jebkas, kas mūs var mudināt kaut ko jaunu iemācīties, ko iepriekš neesam darījuši, rosina arī mūsu galvas smadzenēm rosīties un būt dzīvām.
Līdzīgi kā ar mūsu fizisko ķermeni: ja mēs to turam tonusā, nodarbojamies regulāri ar fiziskām aktivitātēm, tas mums atbild ar tādu labu tonusu. Ja neko nedarām, muskuļi sāk zaudēt savu elastību, savu tonusu. Tāpat ir arī ar smadzenēm, nosacīti, bet tās arī zaudē savu domāšanas spēju," skaidroja Vanags.
Fiziskas aktivitātes ir būtiskas arī galvas smadzeņu darbībai – jo vairāk cilvēks kustas, jo labāk viņa ķermenis tiek apgādāts ar skābekli. Un skābeklis ir viena no galvas smadzeņu galvenajām barības vielām.
"Ja es piekopju mazkustīgu dzīvesveidu, skābekļa man ir daudz par maz, un es vairs nevaru vairs tik daudz padomāt. Tā ka fiziskās aktivitātes iet roku rokā ar intelektuālajām aktivitātēm un otrādi," norādīja Vanags.
