Latvijas Televīzija 1.augustā kopā ar Kristus Karaļa draudzes svētceļniekiem sāk 280 kilometru garo ceļu uz Aglonu un satiek cilvēkus, kuri dalās ar saviem stāstiem.
Ligita šo baznīcu atceras no bērnības. Padomju laikā tā bija ieaugusi kokos, jumts vienos caurumos. Draudzes darbība tur beidzās 1960.gadā, un celtni nodeva ciema padomes īpašumā.
Kara laikā gar Daugavu gāja fronte, atkāpjoties baznīcu sašāva gan krievi, gan vācieši. Ložu pēdas joprojām redzamas sienās, sašauta arī torņa loga aile.
Skolas laikā Ligita ar klasesbiedrenēm, nākot no skolas, ienākušas sagrautajā baznīcā, un visas bijušas pārsteigtas par skaisto lustru ar stikla kareklīšiem. Meitenes katra norāvušas pa vienam. Pagriezti pret sauli, lustras stikliņi iezaigojās visās varavīksnes krāsās.
Tāds skaistums mazai meitenei!
Kurš tolaik zināja, ka Ligita reiz atgriezīsies, lai paņemto kareklīti atdarītu simtkārt.
Tieši viņas vadībā izdevies piesaistīt gan Eiropas līdzekļus 30 000 eiro apmērā un 30 000 eiro ziedotāju naudu. Baznīcai, kura gruva un bruka, kuru plosīja vēji un lietus, bet ziemā sniegs sasniga kupenās altāra vietā, atkal ir cerība.
"Tas laikam bija Dieva plāns! Divu nedēļu laikā piesaistīju projekta rakstītāju un būvinženieri. Pavasarī baznīca atguva jumtu.”
Sakopts arī Zvejnieku līcis. Tur notiek sporta spēles. Atrakcijas bērniem. Un var atpūsties pie Daugavas.
Baznīcā nav elektrības un nav arī paredzēts to ievilkt. Sveču gaismā notiks dievkalpojumi. Tur varēs iegriezties ikviens. "Es to redzu kā atvērto baznīcu ceļiniekiem. Un patiesībā jau ceļinieki esam mēs visi."
Baznīcā nav arī grīdas. Aug zāle. Grīda taps no baznīcas žoga plakanajiem akmeņiem. Tā nolēmuši ar priestera Mediņa vadītajiem svētceļniekiem no Bruknas. Jo žogs jājauc nost, lai ikviens var piekļūt celtnei.
