Zaļais ir ekonomikas maģistrs, uzņēmējs, “Iespējamās misijas” matemātikas skolotājs, kurš ceļu pedagoģijā sācis kā futbola treneris un savos 29 gados tiek dēvēts par jaunāko skolas direktoru Latvijā.
“Pēc paša sajūtām un pēc tā, kas ir dzirdēts no pedagogiem, vecākiem un bērniem, man gribas teikt, ka laikam gāja ļoti labi,” sarunas ievadā Zaļais pārsteidz ar atbildi, kas kontrastē ar attālināto mācību laikā dzirdētajām grūtībām un neapmierinātību.
“Es nesaku, ka bija viegli, bet es kā direktors esmu apmierināts ar to, kā mums šeit pagāja attālinātais mācību process,” viņš piebilst.
Kā galveno izdošanās stūrakmeni Laurenču sākumskolas direktors nekavējoties nosauc savus skolotājus: “Viņi ir gatavi kopā ar mani un pārējiem lekt nezināmajā. Viņi nav no tiem, kas skatīsies no malas, kā citi lec, un leks tikai tad, ja tiem sanāks. Viņi leca visi kopā.”
Lielu lomu salīdzinoši gludā pārejā uz tiešsaistes mācībām spēlējusi arī skolotāju un vecāku straujā apmācība pandēmijas laikā lielu popularitāti ieguvušās “Zoom” konferenču sistēmas lietošanā. Direktors to jau pazina iepriekš, un Laurenču pedagogi “Zoom”sāka apgūt jau nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Vispirms iemācījās pedagogi, tad – vecāki.
“Mums vienmēr šajā skolā likušies svarīgi sistemātiski, strukturāli risinājumi, kas ir visiem. Piemēram, ja mēs gribam ieviest “Zoom”, mēs nevaram sagaidīt, ka pirmajā dienā visi viņu māk. Pedagogi paspēja iemācīties vēl uz vietas; kas ir nākamais? Varētu teikt – bērni. Bet mums ir sākumskola, līdz ar to daudziem, īpaši sākumā, vajadzēs vecāku palīdzību. Tāpēc nākamie ir jāapmāca vecāki. Tāpēc mēs rīkojām informatīvas sapulces vecākiem tajā platformā, kurā vēlāk mācīsies viņu bērni. Sagatavojām apmācības, bija informatīvie tālruņi, e-pasti. Un, ja vecāki pratīs pieslēgties “Zoom”, tad ir liela iespēja, ka arī bērniem sanāks. Jo kam tad viņi primāri prasīs palīdzību attālinātajā laikā?” stāsta direktors.
Attālināto mācību veiksmes un neveiksmes Laurenčos katru nedēļu mērīja, aptaujājot gan vecākus, gan 385 skolas bērnus, kuri tur mācās 1. - 6. klasē. Skolotāji lika arī procentuālu vērtējumu bērna paveiktajam katrā dienā. Pēc vecāku ierosinājuma klases katru rītu sazvanījās un sasveicinājās.
“Mums skolā ir tāds rīta rosmes cēliens, piecas minūtes stundu sarakstā, kad mēs “ieslēdzamies dienai”. Katrs pasakām viens otram labrīt, ir dažādi rituāli – cits dejo, cits elpo, cits skaita pantiņu...
Es domāju, ka šī iezvanīšanās sasaucās ar mūsu ierasto dienas rituālu – šādi iesākt dienu. Tāpēc prasījās to darīt arī attālināti,” paskaidro Zaļais.
Viņš atzīst, ka šajā laikā daudz nācies domāt arī par perspektīvu, kādā lūkoties uz attālināto mācību procesu. “Noteikti arī mums bija lietas, kas ir jāuzlabo. Kas nebija uzreiz izcili un arī galarezultātā nebija izcili. Bet jautājums – uz ko mēs gribam fokusēties? Tas, ko mēs daudz darījām administrācijas līmenī un centāmies lūgt arī vecākiem, ir – stiprināt pedagogus šajā laikā. Pirmajās nedēļās, protams, nebija viss tajā “Zoomā” izcili. Skolotāji sākumā nesaprata, cik daudz vajag dot vai nedot, bet viņi centās un darīja.
Bet vai mēs gribam būt tie soģi, kas uzreiz saka, cik viss ir slikti un kā atkal tas skolotājs tik daudz uzdevis? Bet varbūt mēs varam pateikt skolotājiem paldies, ka viņi cenšas?
Tas ir tas, ko mēs savā skolā ļoti centāmies darīt,” uzsver Laurenču sākumskolas direktors.
Zaļais ir pārliecināts, ka pandēmijas piespiedu apstākļi devuši arī daudz labu mācību, kuras noteikti varēs izmantot nākotnē. Un arī attālinātās mācības nebūs tikai ārkārtas situācijas risinājums. “Šāds virtuāls mehānisms noteikti nav skolai jāaizmirst. Iespējams, tā ir kāda diena vai nedēļa, kurā mēs turpinām tāpat “rullēt” arī parastā mācību gadā! Jo te jārunā par prasmēm, ko mēs šajā laikā ieguvām. Domāju, ka mani bērni un daudzi bērni tagad ir gatavāki tam, kas viņus sagaida nākotnē, pateicoties tām IT prasmēm, ko viņi bija spiesti šajā režīmā attīstīt. Kaut vai vēstuli uzrakstīt! Piemēram, latviešu valodā viņi mācījās uzrakstīt vēstuli “e-klasē”. Bērni rakstīja arī man, un es varu salīdzināt, kā bija sākumā un kā – beigās,” stāsta pedagogs.
Viņš pieļauj, ka attālināto mācību risinājums nākotnē labi noderēs tiem bērniem, kuri slimības dēļ ilgstoši nevar būt skolā, kā arī pedagogiem un vecākiem, piemēram, vecāku sapulču organizēšanā.
Pilnu interviju klausieties klāt pievienotajā audio ierakstā.
