Neesam bagāti, bet arī ne trūcīgi, saka Aivars Salmgriezis – piecu bērnu tēvs, no kuriem četri joprojām ir viņa apgādībā. Vīrietis norāda – ikdienā kuplā ģimene dzīvo nepilnu 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Sieva nestrādā. Taču viņš pats ir zvērināts advokāts un uzskata, ka pelna pietiekami, lai ģimeni nodrošinātu. Deklarācijā par 2010./2011.gadu Salmgriezis esot norādījis aptuveni desmit tūkstošu latu ienākumus.
Un te sākušās problēmas. Rudenī vīrietis saņēmis pieprasījumu no VID iesniegt papildus deklarāciju, jo iestādei ir aizdomas, ka viņa izdevumi ir lielāki par deklarētajiem ieņēmumiem.
"Tur nebija šāda veida informācijas, ka es būtu nopircis šajos gados kaut ko ļoti dārgu. Līdz ar to es viņiem papildus uzdevu jautājumu rakstiski, ka man nav tādas informācijas, ka man tie ienākumi būtu mazāki par izdevumiem. Kāpēc viņiem tāda ir? Un tad es saņēmu šo te interesanto atbildi, ka arī viņu rīcībā nav šādas informācijas par maniem izdevumiem, bet, atbilstoši piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto preču un pakalpojumu groza mēneša lielumu uz maniem apgādājamajiem, matemātiski ar viņiem reizinot, sanāk ka neiznāk, ka nepietiek," situāciju apraksta Salmgriezis.
Statistikas pārvaldes noteiktais iztikas minimums patlaban noteikts 174 latu apmērā. To, ka ģimenei pietiek ar mazāku summu “uz galviņu”, Salmgriezis skaidro ar rūpīgi pārdomātiem ikdienas lēmumiem, kur un par cik konkrēto preci vai pakalpojumu pirkt. Turklāt valsts noteiktajā iztikas grozā ierēķinātas arī lietas, kas ne visiem vajadzīgas.
"Tur ir, piemēram, tādas pozīcijas kā lampiņa, puzle, izklaidei paredzēts spininga kāts zināmā laika periodā. It kā gribas teikt, es neķeru zivis, priekš kam man tas spininga kāts? Tiesas viedoklis ir tāds, ka gan jau tev kaut kas cits ir, ar ko aizraujies. Bet es domāju, ka būtisks šajā aspektā ir jautājums, ka tomēr ģimenei matemātiski tā lieta nedarbojas. Šeit nav runa par to, vai cilvēki ir ļoti neiztikuši, trūcīgi, cieš vai necieš badu. Bet jāatzīst, ka, ģimenē dzīvojot, tā lieta ir lētāka. Tāpat kā, ja dzīvo divi pensionāri, tad viņi iztiek daudz labāk, nekā ja dzīvo viens," norāda vīrietis.
Salmgriezis vērsies arī tiesā, taču tur viņam norādīts – situāciju nevarēs izvērtēt, līdz strīds ar ieņēmumu dienestu nebūs noslēdzies. Piemēram, beidzies finanšu audits un pieņemts gala lēmums. Audits Salmgrieža gadījumā gan vēl nav sākts, pagaidām no viņa tiek prasīti tikai papildus skaidrojumi. Taču vīrietis uzsver – tas jau ir principa jautājums. Tādēļ viņš vērsies arī Tiesībsarga birojā.
Pēc skaidrojumu saņemšanas no ieņēmumu dienesta un situācijas izvērtēšanas, tiesībsargs Juris Jansons atzīst – šajā gadījumā VID pietrūkst konkrētu faktu, un iestādes rīcība balstīta gandrīz tikai pieņēmumos. Bet tas nav pietiekami, lai vērstos pret konkrēto cilvēku. Piedevām ar šādu argumentāciju ieņēmumu dienestam vajadzētu papildu skaidrojumus prasīt arī no lielākās daļas pensionāru, kuru pensijas ir zem noteiktā iztikas minimuma.
"Pēc argumentācijas, ko šajā konkrētajā gadījumā ir izmantojis VID, sanāk tā, ka ģimenē ir tik un tik cilvēku, tātad sareizinot cilvēku skaitu ar iztikas minimumu un ņemot vērā to, ka bērni ir paēduši un smaidīgi, reālie ienākumi pārsniedz to, kas ir VID reģistors fiksēts un konstatēts," saka Jansons.
Arī Salmgriezis uzsver, ka šajā gadījumā ir sašutis par principu, no izvērtējuma nebaidās un sniedza atļauju VID viņa gadījumu komentēt publiski. VID redzējums par notikušo krietni atšķiras. Iestāde uzsver – tai nav skaidra Salmgrieža nevēlēšanās sniegt paskaidrojumus. Turklāt strīds esot saistīts ne tikai ar iztikas minimuma aprēķiniem, bet arī kādas trešās personas iesniegumu, kur norādīts uz iespējamām nelikumībām.
"No VID puses piekrītu, ka varbūt sākumā, uzrunājot fizisko personu, mēs nebijām pilnīgi snieguši informāciju, kāpēc mēs esam uzrunājuši. Un varēja izdarīt tādus nepareizus secinājumus, ka tas ir saistīts tikai ar to patēriņa grozu. Bet tad, kad arī pie tiesībsarga vērsās un mums uzrakstīja, kāpēc mēs to darām, tad mēs viņam sniedzām atbildi daudz izvērstāk. (..) Viņš zina, par ko mēs runājam, kas tie par darījumiem, kas tie par aizdevumiem," norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.
Proti, runa esot par kādu neskaidru nekustamā īpašuma pirkumu pirms vairākiem gadiem un aizdevumu. Tas joprojām neesot atdots, un datu trūkums par aizdodamās naudas avotu liekot domāt par iespējamiem likuma pārkāpumiem.
Tikmēr tiesībsargs uzsver – šajā gadījumā pamatojums ir ļoti svarīgs. Proti, ja VID ir aizdomas par negodīgu rīcību vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pārbaudes ir jāveic. Taču tās nedrīkst pamatot ar absurdiem aprēķiniem un pieņēmumiem bez konkrētākas informācijas.
"Persona tiek nostādīta nelabvēlīgā situācijā, viņš nevar cīnīties pret valsti, īpaši tur, kur ir kaut kādi nodokļu uzrēķini vai piedziņas. Un kas notiks tajos gadījumos, kad izrādīsies, ka cilvēkam ir taisnība vai faktiski VID rīcība nav bijusi likumīga?" prasa tiesībsargs.
Tiesībsarga atzinums nosūtīts arī VID un iestādes uzraugošajai Finanšu ministrijai. Tā gan situāciju nekomentē, uzsverot, ka konkrētos strīdos neiejaucas.
