Līdzīgi kā trešdienas piedāvātajā materiālā par Vaiņodi un Rucavu, arī Mazsalacā Latvijas Radio viesojās jau iepriekš, proti, pirms diviem gadiem.
Ienākumu līmenis audzis, bezdarbs sarucis, demogrāfija - pasliktinās
Pirms pāris gadiem šis novads Latvijas Radio uzmanību saistīja kā 20. trūcīgākais no 120 Latvijas novadiem, ja rēķina ienākumu apmēru uz iedzīvotāju. Tie tolaik sasniedza tikai 200 latu jeb vairāk nekā 300 eiro mēnesī. Tas ir salīdzinoši trīs reizes mazāk nekā bagātajos novados. Pēc Finanšu ministrijas datiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu šā gada sākumā cipars faktiski nav mainījies.
Pa vidu bijušas pašvaldību vēlēšanas, tur nomainījusies vadība, pie varas nākuši neierasti jauni cilvēki, pagastvecim nav pat 30 gadu. Jaunie nostrādājuši gadu. Neko daudz nav paspējuši, bet statistika liecina, ka lietas tomēr gājušas uz labo pusi. Tikai, līdzīgi kā citos attālajos novados Latvijā, nepielūdzami turpinās negatīvā tendence samazināties iedzīvotāju skaitam un mirstība turpina pārsniegt dzimstību. 2013.gadā piedzimuši 32, bet mūžībā aizgājusi 55 mazsalacieši. Kopumā novadā dzīvo ap 3500 cilvēku.
Arī Reģionālās attīstības aģentūras statistiķes Valentīnas Locānes teiktais liecina, ka Mazsalacas novadā dzīves kvalitāte ir uzlabojusies.
„Salīdzinājumā ar 2012.gada sākumu bezdarba līmenis ir samazinājies par 2,2 procentpunktiem. Salīdzinājumā ar 2011.gadu Mazasalacas novadā uzņēmumu skaits ir palielinājies no 247 līdz 267. Demogrāfiskā struktūra Mazsalacas novadā nav uzlabojusies. Tomēr sarucis bezdarba līmenis, pieaudzis samaksāto nodokļu apjoms (..),” atzīmē Locāne.
Darbu var atrast tikai skolā, domē un veikalā
Līdz novada centram ceļmalās mājas. Tās ir dažādas - cita trūcīga vai nesakoptāka lauku saimniecība. Tiesa, tik bagātus īpašumus kā Pierīgā nevar redzēt. Ir arī noplukušas kolhozu laiku daudzdzīvokļu mājas. Vienām no tām Latvijas Radio viesojās pirms diviem gadiem. Toreiz dažus dzīvokļus apdzīvoja vien bezdarbnieki un pensionāri.
Arī tagad - liela ēka, neremontēta kopš padomju laikiem, pie durvīm suņu izkārnījumi, - nekas pēdējo divu gadu laikā nav mainījies. Vēlāk novada domē Latvijas Radio noskaidroja, ka šī ir bezsaimnieka māja, jo kādreizējais īpašnieks bankrotējis. Pašreizējā vadība nav izlēmusi, ko darīt ar šo namu.
Radio novada centrā iebrauca piektdienas rītā. Cilvēku uz ielām ir maz. Pilsētiņa sakopta, tīra, klusa. Pirms došanās uz domi tiek uzrunāti daži pensionāri, kas sēž vietējā autobusa pieturā. „Kāda ir pensionāru dzīve?” atvaicā kāda dāma. „Kā jau pensionāram,” iestarpina kāds kungs. „Ko tur var sacīt? Tāpat cīnās jau ar to pensiju” atbild kungs, jautāts par jauno pašvaldības vadību. „Jaunais vadītājs ir ļoti labs cilvēks – izdarīgs, pretimnākošs. Man pie viņa jāiet (..) Viņi atbrauc,” jauno vadītāju Hariju Rokpelni slavē sieviete. Vīrietis piekrīt. Pensionāri atzīst, ka darbavietu Mazsalacā nav, izņemot, domē, skolā un veikalā.
Turpat no kafejnīcas iznāk divi jaunieši – tā ir vienīgā ēstuve pilsētiņas centrā. „Te ar sportu var ņemties,” saka puisis vārdā Jānis, norādot, ka var spēlēt tenisu, florbolu, piebilstot, ka dome cenšoties atbalstīt jauniešus.
Vēl divi jauni cilvēki apstājas ar trafarētu auto. Viņi ir iebraucēji, no kuriem viens ir tirdzniecības aģents. „Te iet normāli (..) Šeit nav „Rimi”, „Maximas” un varbūt arī labi, jo tad vietējie var daudzmaz izpausties,” viņš saka.
Mazsalacas domes vēlēšanās 2013.gadā varas partijas nepiedalījās. Uzvaru pērn svinēja jaunizveidots saraksts „Mazsalacas novadam”, kas ieguva piecus no deviņiem mandātiem. Iepriekšējais domes vadītājs Gunārs Zunda iekļuvis domē ar trīs saviem partijas biedriem no saraksta „Salaca”. Ja 2009.gadā par viņu balsoja 2000 vēlētāji no vairāk nekā 3500 cilvēku un pats saņēmis 700 „plusiņus”, tad pērn par sarakstu balsoja vien 500 cilvēku un arī personisko „plusiņu” bijis mazāk.
Jaunais pagasta vadītājs grib ciešāku sadarbību ar uzņēmējiem
Par jauno domes priekšsēdētāju kļuvis Harijs Rokpelnis, kurš pēdējās vēlēšanās ieguvis vislielāko uzticības kredītu. Viņš ar savu komandu solīja uzlabot, veicināt, attīstīt dažnedažādas lietas. Viņš atšķirībā no iepriekšējā domes vadītāja akcentu attīstību liek nevis uz tūrismu, bet izglītību. Uzņēmējiem nekas daudz netiek solīts – tikai sakārtot juridiska rakstura jautājumus. Viņš pats 2010.gadā ir pabeidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, kur ieguvis bakalaura grādu.
„Tūrisms ir pateicīga nozare, jo mums šeit ir, ko rādīt. Tajā pašā laikā tūrisms nebūs nozare, kas pacels mūsu novadu, un mēs tagad attīstības indeksā šausimies uz augšu,” pauž Rokpelnis. „Mums ir jāstrādā ar resursu, kas mums ir uz vietas. Uz vietas mums ir zeme un koks. (..) Sākot ar nākamo gadu, mums vidusskolā varēs apgūt profesionālās izglītības programmas, iesaistot arī vietējos uzņēmējus. (..) Tas ir resurss, kurai daļa uzņēmumu rada pievienoto vērtību – te ir darbs un nauda. Paralēli mēs cenšamies sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem – tiem, kuri ir piekrituši piedalīties šajā izglītības sistēmā. (..) Mēs cenšamies strādāt arī industriāli neapgūtajām teritorijām (..),” par padarīto un plāniem stāsta Rokpelnis.
Viņš atzīst, ka uzņēmēji jau ir interesējušies par alus brūža un siernīcas izveidi. Savukārt kāds mēbeļu ražotājs domā par ražotnes paplašināšanu. „Bija atbraucis „Brīvais vilnis”, jo mums te agrāk bija zivju pārstrāde,” piemetina Rokpelnis.
Pēc domes vadītāja teiktā, novadā sarūk trūcīgo skaits. Jaunums – ieviesta lielāka kontrole pār pabalstu saņēmējiem. Tos var dabūt tikai tie, kas iepriekš reģistrējušies par bezdarbniekiem. To var izdarīt Valmierā. Daudzbērnu ģimenes un pamatskolā esošie bērni skolā saņem brīvpusdienas. Jaunajiem uzņēmējiem dome var palīdzēt ar padomu un juridisku lietu sakārtošanu, bet ne ar naudu. „Jaunas darbavietas mēs nesolījām. Solīt jaunas darbavietas ir tas pats, kas ar metamo kauliņu cerēt uzmest sešinieku. Bet mēs cerējām, ka mēs radīsim labvēlīgākus apstākļus. (..) Mēs ceram, lai kādi mākoņi savilktos virs izglītības, vidusskola Mazsalacā paliks,” piebilst Rokpelnis.
Mazsalaciete: Jaunajiem vadītājiem trūkst pieredzes
Mazsalacā ir neierasti aktīva kultūras dzīve, kuru nu jau 30 gadus vada Dace Jurka. Mazsalacā ir ap 30 dažādi pašdarbības kolektīvi, kuru vārds skan valsts mērogā. Tikko ansamblis „Ēra”, piemēram, Rīgā skatē ieguva pirmo vietu. „Šobrīd ar pašvaldību strādāt nav viegli, jo šiem jaunajiem cilvēkiem [pašvaldības vadītājiem] šis apjoms ir jauns. Apjoms ir liels, jautājumu loks ir gana plašs. Bet man ar viņiem ir jāsadarbojas. (..) Man liekas, ka šis ir pārejas periods. Jūlijā būs tikai gads [kopš jaunās vadības],” saka Jurka.
Jurkas vadītajā Kultūras centrā pirmajā stāvā atrodas arī Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kuru pirms ievēlēšanas vadīja tagadējais pagasta līderis. Tagad tur čīkstošā krēslā sēž tikpat jauns un enerģisks cilvēks - Valters Mitāns. Viņš zina visu - kurp doties un redzēt Mazsalacā. „Gan daba ir unikāla - ir izveidoti speciāli objekti, kur var būt kopā ar ģimeni, - gan ar bērniem var parotaļāties,” uzsver Mitāns.
Savulaik idejas par to, ko vajadzētu attīstīt Mazsalacā, bija arī Zundam. Līdzīgi kā Rokpelnis, arī viņš neko nesolīja jaunajiem uzņēmējiem, izņemot konsultatīva rakstura atbalstu. Domes Kultūras komiteju vada uzņēmēja, tagad arī domes deputāte Dace Mažanova.
Uzņēmēja, pagasta domes deputāte: Labklājības atslēga ir ražošana
Savukārt Mažanova iepriekš kritizēja domes politiku attiecībā uz budžeta papildināšanas iespējām. Viņa gribēja Mazsalacā redzēt vēl kādu kafejnīcu, varbūt gaļas pārstrādes cehu un atbalstu jaunajiem, kuri kaut ko grib uzsākt, bet nav naudas. „Runājot par tūrismu, Mazsalaca ir skaista. Ir Skaņaiskalns - [uz to] brauc un brauks. Bet tas nav tas, kas mūsu novadam nesīs peļņu. Ir vērts, protams, to visu attīstīt, bet tas nebūs tas noteicošais, kas pacels novadu. Mums vajag ražotnes, (..) mums vajag tieši ražošanas uzņēmumus,” uzsver Mažanova.
Viņa atzīst, ka tagad, kad pati kļuvusi par deputāti, skatījums uz lietām ir mainījies. „Finansējums ir tik liels, cik tas ir. Dot var tik, cik var atļauties. Katrs finansējums, kas tiek prasīts, tiek ļoti rūpīgi apdomāts,” saka Mažanova.
Viņa ir darba devēja 30 cilvēkiem. „[Valsts] vadībai vajadzētu domāt par darba devējiem – tieši tiem, kas dod pienesumu valsts kasei, kas rada darbavietas,” norāda Mažanova, skaidrojot, ka kokrūpniecībā cenas tiek „dempingotas”.
Uzņēmējs: Par Mazsalacu nevajag aizmirst
Savs sakāmais valdībai ir arī uzņēmējam Kasparam Vālem. „Mazsalaca atrodas vietā, kur valdība droši vien domā, ka nav vērts investēt Eiropas strukturfondu līdzekļus. (..) Līdz šim reģionālais attīstības modelis pieļāva, ka var investēt, taču, lūkojoties nākotnē, to varētu būt izdarīt ļoti grūti. (..) Arī tādā mazā pilsētiņā kā Mazsalacā dzīvo cilvēki, un arī viņiem ir tiesības saņemt šo iespēju piesaistīt papildus Eiropas līdzekļus un dzīvot šeit,” saka Vāle.
Tikmēr Rokpelnis uzsver, ja Latvijas Radio atkal pēc pāris gadiem brauks uz Mazsalacu, tad ne vairs kā uz vienu no trūcīgākajiem Latvijas novadiem.
