Latvijā svētdienās baznīcēni atkal apmeklē dievkalpojumus, ievērojot pieļaujamo distanci un cilvēku skaitu vienuviet. Un tā tas notiek arī Usmas baznīca, kur kalpošanā atgriezies pats šīs baznīcas cēlājs: Uģis Brūklene.
Kopā ar sievu Harinu, šie cilvēki iedvesmojuši vietējo draudzi ziedot kokus baznīcas celšanai, kopā ar brīvprātīgajiem uzbūvējot mazu koka baznīciņu, līdzīgu tai, kas reiz no Usmas pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko muzeju.
Tomēr, šopavasar Brūkleņu ģimeni uzrunājām ne tāpēc. 27 aprīļa vakarā neglābjami nodega šo cilvēku ģimenes māja, kas bija sena cara laika skola, pirmā, kurā līdz 1940 gadam apmācīja dažāda vecuma vietējos bērnus.
"Šī ēka bija noskatīta un pat sanummurēta, lai pārvestu uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju Rīgā.
Uz Kurzemes sētu kā skolu. Bet uznāca karš, šis projekts neizdevās. Tā šī ēka palika Usmā," pauda Brūklene.
Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns Brūklene ugunsnelaimes brīdī atradies Rīgā. Luterāņu draudzes mācītājs sarunai piekrīt ar norunu, ka netiks lūgti ziedojumi vai jebkādā veidā norādīts uz bezizeju.
"Es zinu, es esmu pārliecināts: pazīstot Dievu, nekas nenotiek tāpat vien! Viennozīmīgi! Un, ja pat Bībelē ir teikts, ka neviens mats nenokrīt no mūsu galvas bez viņa ziņas, kur nu vēl māja nodeg! Tā tas nenotiek!" tā Brūklene.
Vecā koka māja bijusi apdrošināta, šobrīd tiek gaidīts ekspertu slēdziens. Lai arī ģimene traģiskajā notikumā palikusi ar to vien, kas mugurā, mācītājpāris nedomā pamest ne vietu, ne Usmu.
"Kaut vai viena svētība tajā, ka atjaunojās vecie kontakti. Es teiktu: tie simtu simti, kas man ir zvanījuši, vai dažādā veida: Facebook vai telefoniski vai klātienē izteikuši atbalstu! Tie ir 20, 25 pat 30 seni kontakti, kas bija izplēnējuši. Tagad viņi ir atkal atpakaļ! Ja kaut kas tiek paņemts nost, tad ir atbrīvota vieta kaut kam lielākam!" tā Brūklene.
Šī ēka būveta kā skola un arī nākotnē tā varētu būt skola. Harinas un Uģa daudzu gadu sirdsdarbs ir ģimeņu stiprināšana, darbs ar draudzi tālumā: Īrijā, darbs ar armijas dienestā esošajiem. Šī vieta varētu kalpot kopīgiem ģimeņu retrītiem, ģimeņu konsultācijām.
Brūklene vēlreiz visiem saka paldies par atbalstu un uzsver, ka viņa durvis baznīcēniem joprojām ir atvērtas. Pat, ja zudusi visa iedzīve, Brūkleņu ģimene arī turpmāk kalpos Usmā un būvēs atkal nākamo sirds projektu.
