Atmiņās par saviem pusaudžu gadiem Lilija uzsver, ka vienmēr izjutusi pretestību pret kādām mākslīgām sievišķīguma izpausmēm. Šodien viņa vienkārši saprot, ka, lai arī viņai ir šis – sievietes – bioloģiskais ķermenis, viņa tā nebūt nejūtas un nekad nav jutusies.
“Jau agros tīņu gados es ļoti apzināti domāju par to, ka “cik žēl, ka es neesmu piedzimusi kā puika”.
"Tie esam Mēs" - stāstu sērija
Reaģējot uz Saeimas noraidīto vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto iniciatīvu par Kopdzīves likuma radīšanu, un gaidot Baltijas Praidu, pašmāju LGBT+ kopienas pārstāvji aicina iejusties viņu ādā, cilvēcīgi iepazīstinot ne tikai ar sevi, bet arī ar grūtībām, kurām nākas saskarties. LSM.lv publicē sešus "Tie esam Mēs" stāstus.
Lilija skaidro, ka cilvēku veido trīs atšķirīgas un nošķirtas lietas: “Ir bioloģiskais ķermenis un tā dzimums, ir dzimuma identitāte – kas es esmu – sieviete vai vīrietis, un seksuālā orientācija – kas man patīk, kas mani pievelk – vīrieši vai sievietes,” viņa turpina, “tās var veidoties dažādās kombinācijās, turklāt jau brīdī, kad attīstās embrijs.” Būtiski ir tas, ka atšķirībā no bioloģiskā dzimuma, dzimuma identitāte un orientācija nav apkārtējiem uzreiz redzama.
“Man vispār nebija laiks vajadzīgs, lai sevi pieņemtu,” apgalvo Lilija un norāda, ka savā ķermenī jūtas labi un nevēlas neko mainīt.
Sevišķi laimīga viņa ir šodien, kad atļauj sev uzvesties vai ģērbties un veidot savu tēlu tādu, kāds pašai liek justies tiešām labi.
Plašāks stāsts par Liliju, viņas ģimeni un dzīvi Latvijā – video:
