Mikroķirurgu Olafu Libermani Latvijas Televīzija satiek vakarā, jau satumsušajā Kijivas centrā pēc daudzu stundu ilgām operācijām. Izdevies glābt divu ukraiņu karavīru rokas. Ārsts noguris, bet gandarīts: "Pilnīgi normāla darba diena. Divas šautas rokas. Viens šauts augšdelms. Operācijas. Tālāk dokumenti. Tāds vidēji aizņemta plastiskās ķirurģijas konsultanta darbs. Normāli."
Mikroķirurgs Olafs Libermanis ar kolēģi Mārtiņu Malzubri uz Ukrainu devās jau īsi pēc kara sākuma. Brīvprātīgi, lai palīdzētu karā ievainotajiem. Mārtiņš patlaban uz brīdi ir Latvijā, tāpēc Olafs kara hospitālī strādā viens. To apmeklēt žurnālistiem pagaidām ir liegts. Un darbs turpinās, neatslābstoši.
"Intensitāte ir visu laiku, jo kara darbība nemazinās. Mēs esam izveidojuši specifisku dienestu – kā smagās rokas traumas dienests, un mans uzdevums ir izķert no kopējās plūsmas tos, kam ir smagas rokas traumas, un patlaban ķeru labāk, nekā iepriekš. Arī kolēģi zina, ka darbojamies, un sūta pie mums, tā kā zināms "brends" jau ir izveidojies," stāsta Olafs.
Šobrīd vairāk Olafa pacientu vidū ir karavīri no Austrumukrainas, iepriekš bija arī no sapostītās Irpiņas, Borodjankas un citām vietām. Ievainojumi ir briesmīgi. Olafs teic, ka viņam arī kā īstam profesionālim aizvien ir smagi slimnīcā redzēt uz mūžu sakropļotu jaunus puišus, un kā cilvēkam grūti saprast šo karu: "Pilnīgi briesmīgi. Jo es pa pusei esmu krievs. Mani draugi ir Krievijā, Baltkrievijā Ukrainā. Mani draugi nogalina manus draugus."
Pašiem par drošību neesot laika domāt, kaut kara elpa nav pametusi arī Kijivu: "Nepatīkama situācija bija martā. Nepatīkama tāpēc, ka mēs reāli domājām, ka būs uzbrukums Kijivai. Tiešs uzbrukums. Un mēs nebijām iepazīstināti ar militāro plānu, ko katrs darīsim. Par kuru slimnīcas stūri katrs atbild."
"Bet , nu, pārējais…Kad strādā, nav laika baidīties. Tās sirēnas uztver kā laikapstākļus. Sprādzienus uztver kā laikapstākļus. Mēs, kad atbraucām sākumā, bija baiļu moments. Tie, kas nodarbojas ar ekstrēmu alpīnismu, raftingu, riskē vairāk. Bet nekad nevar zināt, ja uzbrukums būtu, tad, protams, būtu citādi," teic ārsts.
LTV Ar Olafu atvadās brīdi pirms Kijivā ir sākusies komandantstunda. Rīt jauna diena, visticamāk operācijas, kara gaita ir neparedzama, un līdz ar to arī Olafa ikdiena. Bet uzdevums paliek viens un tas pats – palīdzēt cietušajiem.
