Lielos plauktos stāv glāzes un trauki zilos un baltos toņos. Tie visi ir rūpīgi atlasīti un nospodrināti. Tomēr labdarības veikala “Labā bode” valdes locekle Renāte Ķerāne stāsta, ka ne visas veikalam ziedotās mantas ir kvalitatīvas: “Bieži vien cilvēki domā, ka labdarībai derēs pilnīgi jebkas. Tomēr mums ir tāda vēlēšanās uzturēt savu standartiņu veikaliņā, un līdz ar to gluži jebko mēs nepārdodam, bet, ja tās ir jaukas lietas, tad jā, kāpēc gan nē, cilvēkiem ir iespēja piedalīties labdarībā.”
“Labajā bodē” gandrīz visas preces nāk no Zviedrijas, un naudu no pārdotajām mantām ziedo grūtībās nonākušiem bērniem un jauniešiem. Ziedojumus, ko veikals nepārdod sliktās kvalitātes dēļ, piemēram, dažādus apģērbus, nogādā Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK) un citām organizācijām.
Arī labdarības veikalā “Otrā elpa”, kurš gan mantas, gan naudu ziedo labdarībai un sociāliem projektiem, nonāk lietas, kuras nav iespējams izmantot. “Ir divas galējības - var atnest ļoti netīras un saplēstas drēbes un pilnīgi nekam nederīgus traukus, saplēstus, bet var atnest arī kaut ko ļoti vērtīgu - dārgas gleznas, sudrablietas un tā tālāk," skaidro Rīgas veikalu vadītāja Zane Priedīte. "Kādi 10 procenti no lietām, kuras vispār mums kopumā ziedo veikalā, nonāk atkritumos, jo tās pilnībā nav piemērotas tālākai lietošanai. Šī atbildība, kāpēc mēs tomēr izmetam lietas, ir saistīta ar to, ka, ja mēs sliktas kvalitātes mantas nodosim tālāk citām organizācijām, viņas ar laiku atteiksies pieņemt ziedojumus no mums.”
Tomēr ne viss, kas nelietojams, uzreiz nonāk atkritumos - no T krekliem “Otrajā elpā” taisa čības un rotaslietas, auž paklājus, bet no džinsu biksēm šuj mēteļus un somas.
Ar ziedoto mantu restaurēšanu nodarbojas arī veikals “Reto bazārs”, kas no iegūtajiem līdzekļiem uztur no narkotikām atkarīgu cilvēku centru. Veikala darbinieks Vitālijs Zernovs stāsta, ka vairākas veikalam ziedotās lietas ir kritiskā stāvoklī, tomēr tās gandrīz vienmēr tiek atjaunotas. Tādus ziedojumus, kurus restaurēt nav iespējams, piemēram, vecus, nelietojamus skapjus bez durvīm, sagaida cits liktenis. “Ir mantas, kuras jāsviež ārā. Mums ir katlumāja, un tās, ko galīgi nevar atjaunot, mēs sadedzinām. Godīgi sakot, dažreiz es arī brīnos, [ka] atdod tādas mantas, bet mēs viņas restaurējam,” norāda Vitālijs.
Tā kā ne visas labdarības veikaliem ziedotās mantas ir iespējams izmantot atkal, labdarības veikali aicina ziedotājus pievērst uzmanību mantu kvalitātei un pārdomāt, vai ziedojuma īstā vieta nav atkritumu tvertnē. Citādi veikali savus resursus tērē nevis labdarībai, bet gan atkritumu apsaimniekošanai.
