Tā ir cieņas izpausme gan savai etniskajai dzimtenei, gan valstij, kurā poļi dzīvo, mācās, strādā un veido savas ģimenes, stāsta Daugavpilī dzīvojošie poļi. Tieši sestdien viņi pilsētas Kultūras un sporta pilī rīko kopīgo abu valstu neatkarības pasludināšanas 96. gadskārtu.
11.novembrī, kad mūsu valsts godina savus brīvības cīnītājus un svin Lāčplēša dienu, savas valsts Neatkarības dienu svin poļu tauta. Tikai nedēļa abas valstis šķir no to neatkarības pasludināšanas, taču Latgales poļiem jau tradicionāli tie ir kopīgi svinami svētki, gatavojoties svinīgajam pasākumam, stāsta Daugavpils poļu nama vadītāja Žanna Stankeviča:
„Jau no tā brīža, kad Latvijas kļuva neatkarīga un Daugavpilī izveidojās Poļu biedrība, mēs abu valstu Neatkarības dienas svinam kā vienus - kopīgus svētkus. Tas ir tāpat kā mūsu sirdīs Latvija un Polija ir divas tēvzemes, tā arī abu valstu neatkarības svētki kļuvuši vienoti, turklāt arī Neatkarības dienas abām šīm valstīm ir tik tuvu.”
Annai, kas mācās Daugavpils Poļu vidusskolā, šī patriotiskā nedēļa ir īpaša, meitene ar lepnumu rāda pie krūtīm piesprausto sarkanbaltsarkano lentīti. Lāčplēša dienā Polija svin savus Neatkarības svētkus, bet arī pašai Annai šajā dienā ir dzimšanas diena: „Mēs mīlam Latviju, mums patīk te dzīvot.”
Tas ir sākums gaišai nedēļai, kas Daugavpils poļiem jau tradicionāli vainagojas ar kopīgiem abu valstu Neatkarības svētkiem, saka Daniela mamma Kristīne Kuņicka:
„Es esmu Latvijā dzimusi poliete, tētis ir latvietis, mamma – poliete, bet arī dzimusi Latvijā. Man Latvija no dzimšanas ir bijusi dzimtene, kurā ir stipras poļu saknes, poļu tradīcijas. Mēs ģimenē uzturam poļu un latviešu tradīcijas. Viss ir sirdij tuvs un mīļš.”
Daniela mamma priecīga, ka dēlam ir iespēja mācīties poļu skolā, un ir pārliecināta, ka patriotismu audzina gan ģimenes vērtības, gan valsts, gan skola un ka poļu skola ir veiksmīgs variants, kā izaudzināt gudrus jauniešus – viņi zina vairākas valodas, viņiem ir vairāk iespēju.
Vēsture tautas var vienot, var arī šķirt, „mūsu tautām daudz kopīga, un tās bijušas dažādas vēstures lappuses”, saka Kristīne, piebilstot, ka Latvijas valsts labvēlīgā attieksme pret poļu minoritāti ir veicinājusi sapratni poļu un latviešu starpā.
Latgalē dzīvo lielākais poļu skaits Latvijā, tikai Daugavpilī vien poļi ir 15% no kopējā iedzīvotāju skaita, un daudziem gan Latvija, gan Polija ir vienlīdz dārgas zemes, arī polim Romualdam Zigmundam, kurš ir vieglatlētikas treneris un šajos svētkos saņem pilsētas balvu par mūža ieguldījumu. Lai arī nav viegli laiki piedzīvoti un arī šobrīd skumjas, ka bērni nevar dzīvot Latvijā, tomēr patriotisma sajūtu Romualds nav zaudējis.
Esmu audzināts kā poļu, tā latviešu garā. Man ir divas dzimtenes. (..) Esmu patriots. Ir tāda dziesma – un par savu tēvu zemi savu galvu nolikšu, - tādas domas man ir.”
Sestdien Daugavpilī dzīvojošie pulcēsesies pilsētas un kultūras un sporta pilī, kur svinēs abu valstu - Latvijas un Polijas - 96. dzimšanas dienu un to kuplinās Krakovas kamerorķestris
