Bīskapa Boļeslava Sloskāna dzīvesstāsts savā ziņā ir simbols mūsu tautas liktenim 20.gadsimtā. Viņš nāk no Latgales, tiek iesvētīts par priesteri, taču tad sākas pret garīdzniecību ārkārtīgi nežēlīgais padomju režīms. 1926.gadā Maskavā Sloskānu slepus iesvēta par bīskapu un uztic atbildību par Minskas un Mogiļevas diecēzi. Gadu vēlāk viņu apcietina un nosūta spaidu darbos uz Solovku salām, pēc tam izsūta uz Sibīriju. Nepatiesi apsūdzēts, sešu gadu garumā bīskaps iziet ciešanu ceļu 17 padomju cietumos, tiek cietsirdīgi mocīts, pazemots un sists līdz asinīm. Taču dziļā ticība Dievam viņam palīdz izturēt, viņā ir tik milzīgs garīgs spēks, ka viņš spēj piedot saviem mocītājiem un lūgties par viņiem.
Apmaiņā pret krievu spiegu Latvijas valdība 1933.gadā panāk bīskapa Sloskāna atbrīvošanu. Viņš kalpo Latvijā, bet pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitām viņa dzīvesvieta ir Beļģija. Beļģi jau viņa dzīves laikā bīskapu dēvējuši par svēto, tik patiesā mīlestībā starojoša ir bijusi viņa personība.
Šobrīd Boļeslavs Sloskāns ir ceļā oficiālu pasludināšanu par svēto. Par to, lai tas īstenotos, lūdzas arī baltkrievi, kas ir ļoti pateicīgi Latvijai par šo izcilo cilvēku.
Izrādot cieņu latviešiem, Minskas un Mogiļevas arhibīskaps metropolīts Tadeušs Kondraševičs nesen Minskā notikušajā Sloskānam veltītajā konferencē izteicās arī latviešu valodā: „Baltkrievu katoļi lūdzas par viņa beatifikāciju. Ceru, ka simpozijs palīdzēs, lai mūsu zemēm būtu vēl viens debesu aizbildnis.”
Boļeslava Sloskāna personība ir kā simbols tautu un dažādu konfesiju kristiešu vienotībai, viņš ir kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem, kas īpaši šobrīd ir ļoti aktuāli – akcentē priesteris Andris Kravalis. Arī šodien dažkārt nav viegli stāvēt patiesības pusē, bet bīskaps Sloskāns atklāj, ka tas ir iespējams. „Mēs varam ļoti daudz ko no viņa mācīties, kā tādos apstākļos saglabāt cilvēciskumu, paļāvību, kā spēt raudzīties tālāk par savām vajadzībām un kā arī palikt nesalauztam un kā turpināt būt pat patiesības lieciniekiem vienalga jebkādos apstākļos. Es domāju, ka Sloskāna vēsts ir tikpat svarīga gan šeit, gan Rietumu pasaulē, un es domāju, ka tieši tur ir šī aktualitāte, kas šodien ir nepieciešama,” saka Kravalis.
Tādas personības kā Boļeslavs Sloskāns atgādina mums Eiropas identitātes būtību un arī kristietības patieso būtību, un tās tieši šobrīd mums ir īpaši svarīgi aktualizēt - ir pārliecināts publicists Arnis Šablovskis: „Tās ir pērles, kas mums ir tikušas uzdāvinātas no Dieva, un, ja mēs šīs Dieva dotās pērles respektējam, novērtējam, tad tas kaut ko izdara arī ar mūsu dzīvēm, arī ar mūsu apkārtni un mūsu valsti.”
„Nepareizi un nevietā jokojot, ja šādas personības nebūtu, viņa būtu jāizdomā, lai Eiropai aktualizētu viņas saknes, viņas būtību. Un tieši no Austrumeiropas var nākt šis impulss caur viņu, kas ir kristietības dziļākā būtība vai kas ir tā metode, vai kas ir tā stāja, kas visneiedomājamākajos konfliktos var dāvāt risinājumu,” saka Šablovskis.
Arnis Šablovskis dalās pārdomās, ka tas, iespējams, ir bijis gluži likumsakarīgi, ka pirms 15 gadiem uzsāktais beatifikācijas process līdz šim virzījies gana lēni: „Tā ir arī varbūt Dieva gudrība vai garīgi loģisks ceļš, jo tā bija tāda nosacīti privāta saruna, bet tur nav nekā slēpjama. Savulaik, kad mēs vairāki cilvēki bijām pie bīskapa Jāņa Buļa Rēzeknē, tad viņš teica, ka varbūt tā situācija pasaulē un Latvijā nav tik slikta, lai mums būtu šāds svētais, bet tagad, varbūt pat bez ironijas ir jāsaka – situācija ir pietiekami slikta, kad mums ir vajadzīgi šādi vērtību apliecinājumi caur šādām personībām.”
Aktualizējot Boļeslava Sloskāna devumu, 2013.gadā Rīgā, Pārdaugavā, tika atklāta viņa vārdā nosaukta iela, bet Rīgas Katoļu ģimnāzijā izveidota piemiņas istaba.
