Sporta skolotājs ir viens pats milzīgajā sporta zālē. Kamēr vēl mācības bija klātienē, te notika stundas 1. klasei. Taču nu visi priekšmeti tiek pasniegti attālināti un pedagogs domā, kā ieinteresēt bērnus aktīvi piedalīties. Viņš jau ir bijis klauns, musketieris. Šodien kārta Havaju salām.
“Jā, ir pavisam savādāk. Tā vingrošana un kustēšanās, bērnu mīmika izsaka visu. Pašam gandarījums un prieks! Tāpēc izdomāju stundas, lai jautrāk,” atzina skolotājs.
“Man vienkārši pašam kļuva garlaicīgi – vienkārši kaut ko teikt, kaut ko uzdot un kaut ko labot. Un tad es atcerējos, ka man no vairākiem pasākumiem ir dažādi tērpi. Un sporta zāle ir tukša, auksts un pašam gribas izkustēties. Tā viss sākās,” stāstīja Dolotins
Skolā viņš strādā jau 15. gadu. Novērojis, ka bērni ar katru gadu kļūst fiziski vājāki un daudzi jau no dārziņa ierodas fiziski nesagatavoti. Tagad, attālināto mācību laikā, līkās muguras un datorā ieurbtie skatieni fiziskajai formai arī par labu nenāk.
“Protams, ka bērni kļūst vājāki un mēs paši redzam, ka empātija zūd. Ar piespiešanu, skolotājam raksta vecāki un lūdzas, lai vingrojam, tiešsaistē tiekamies,” ikdienu atklāja skolotājs.
“Viss sākas ar ģimeni. Ja bērni redz, ka vecāki ir aktīvi, tad arī viņi ir aktīvi. Sportot griboši! Ja liek tikai uz skolotāju, tad nekas nebūs,” pārliecināts Dolotins.
Skolotājs uzskata, ka vismaz rīta rosme jāveic katram un internetā šobrīd vingrojumu netrūkst.
Tāpat viņš priecātos, ja sporta stundas atkal būtu klātienē: “Kad bija 3 kvadrātmetru uz bērnu, mēs tikai laukā vadījām stundas. Ir tik daudz uzdevumi, tas ir iespējams. Nākamnedēļ es būšu burvju mākslinieks. Un tad ir brīvlaiks!”