Ar podkāstu var uzrunāt drukāto presi nelasošos. Saruna ar «Šķiltavas» veidotāju Paulu Raudsepu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Viņš ir žurnālists, komentētājs, kas strādājis rakstošajos medijos – savulaik avīzē "Diena", pēc tam žurnālā "IR", kur pašlaik ir galvenā redaktora pienākumu izpildītājs. Arī veido podkāstu "Šķiltava", kas lielā mērā var skanēt, pateicoties žurnāla abonentiem. Šoreiz Latvijas Radio podkāstā "Raidnīca" saruna ar Paulu Raudsepu.

Ar podkāstu var uzrunāt tos, kuri nelasa presi. Saruna ar «Šķiltavas» veidotāju Paulu Raudsepu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pirms ķerties klāt sarunai par "Šķiltavu", vispirms Raudseps pastāsta par pirmo saskarsmi ar podkāstiem:

Pauls Raudseps: Es biju par tiem diezgan daudz lasījis, jo tie parādījās diezgan sen, līdz ar tehnoloģiju attīstību un iespējām klausīties ierakstus. Ne tikai mūziku, bet arī sarunas, ko var klausīties sev izdevīgā brīdī. Es zināju, ka tas pastāv, bet tas neiederējās manā dzīves ritmā. Un tad 2014. gadā ASV parādījās raidieraksts seriāls "True Crime", kur viena žurnāliste stāstīja, kā viņa izmeklēja vienu sen notikušu noziegumu, kurā apsūdzēts viens jauns vīrietis, un viņa mēģina saprast, vai viņš ir vainīgs vai nē. Tas piesaistīja milzīgu uzmanību, par to daudz rakstīja. Bija atrasts veids, kā šo formātu padarīt pievilcīgu.

Viņas iekoptais modelis ir laika, naudas un darba ietilpīgs, un es sapratu, ka kaut ko tādu diez vai mēs varētu taisīt, bet bija interesanti zināt, ka kaut kas tāds pastāv. Pa to laiku dzirdēju arvien vairāk par to, ka cilvēki klausās podkāstus ārzemēs un arī Latvijā. Bet iedziļināties tajā visā sāku tikai pirms diviem, trim gadiem. Tad sākām paši domāt par to, ka varētu ko tādu darīt, un mani piesaistīja raidieraksts par seriālu "Černobiļa". Raidierakstā seriāla veidotāji stāstīja, kā tapa seriāls, un man bija interesanti to noklausīties.

Dace Krejere: Vai atceries to brīdi, kad izlēmāt, ka raidieraksta formāts varētu būt interesants jums, žurnāla veidotājiem?

Mums nav milzīgu resursu, lai varētu eksperimentāli kaut ko vienkārši taisīt, cerot, ka kaut kas varbūt sanāks. Biznesa modelis raidierakstiem, vismaz Latvijā, nav īsti skaidrs. Cik var spriest, reklāmdevēji tam vēl nav pieslēgušies, un arī prasīt naudu no klausītājiem pašlaik nav diez ko reāli. Pirms diviem gadiem bija iespēja piesaistīt naudu no granta devēja, lai uzsāktu šo projektu. Tad redzējām, ka par raidierakstu ir interese un turpinājām to bez sevišķi lieliem izdevumiem. Tādā veidā varm piesaistīt žurnāla saturam cilvēkus, kas ikdienā nelasa presi. Bet tas nav veids, kā pelnīt naudu.

Bet kādā brīdī jums kā izdevniecībai būtu iespēja ar raidierakstu pelnīt?

Nu jau divus gadus veidojam "Šķiltavu". Un atsauksmes, ka to klausās visbiežāk, saņemu no gados jauniem cilvēkiem, kuri nav preses lasītāji. Mani tas apbēdina, bet tā tas vienkārši ir, savukārt klausīties viņiem patīk. Līdz ar to te ir grupa, kam interesē mūsu saturs, un ir veids, kā viņus varam sasniegt. Es ceru, ka nākotnē tas ies plašumā. Man liekas, ka labākais podkāstā ir tas, ka varam runāt par to, ko esam izpētījuši, un šo stāstu personalizēt un pastāstīt detaļas, kas ir interesantas, bet nav iekļuvušas žurnāla rakstā. Iknedēļas podkāsta sarunās runājam ar autoriem par rakstiem personīgāk. Tas nav svarīgāko nedēļas notikumu apskats, lai gan dažreiz arī no tā nevaram izvairīties, ja tai nedēļā ir noticis kas interesants.

Pašlaik, lielā mērā podkāsts "Šķiltava" skan pateicoties žurnāla "IR" abonentiem. Tie, kuri pašlaik pērk izdevniecības "Cits medijs" žurnālus, ļauj citiem uzzināt par žurnālistu veikumu. Ļoti gribas cerēt, ka pavisam drīz digitālais saturs par maksu pie mums būs tikpat pašaprotams, kā kioskā nopirkts žurnāls.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti